Purva cūkausis (Calla palustris)

Purva cūkausis (latīņu: Calla palustris L.; angļu: bog Arum, vācu: Sumpf-Calla; krievu: белокрыльник болотный) ir daudzgadīgs, neliels (ga 10-25 cm) ārumu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, sulīgs. Saknenis resns, ložņājošs. Lapas rozetē, garkātainas. Plātne sirdsveidīga (ga 6-15 cm, pl 5-10 cm), gals nosmailots, mala gluda. Ziednesis ar īsu, strupu (ga 1.5-3 cm) vālīti galā. Ziedi sīki, zaļgandzelteni, bez apziedņa. Pie vālītes pamata ir liela, balta, olveidīga seglapa. Auglis - spilgti sarkana, pasausa oga. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība: Mēreni vēsa klimata suga Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma grupas pārpurvotu ūdenstilpju piekrastes joslā, purvos, pastāvīgi applūdušos pazeminājumos mežos un pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās pārpurvotās krastmalās un reljefa ieplakās (Cl. Phragmitetea, All. Magnocaricion), kā arī pārpurvotos melnalksnājos: Cl. Alnetea glutinosae, Ass. Sphagno squarrosi-Alnetum.
www.latvijasdaba.lv

Indīgas visas auga daļas, it īpaši augļi. Augu novārot vai izkaltējot, tā toksiskums zūd. Auga indīgumu nosaka ūdenī nešķīstoši kalcija oksalāta kristāli ar asām, adatām līdzīgām šķautnēm. Šādi kristāli bojā gļotādas un veido iekaisumu. Šie kalcija oksalāta kristāli parasti neizraisa vispārēju organisma saindēšanos.

Auga sula satur asas dedzinošas vielas un var izraisīt ar kalcija oksalāta kristālu darbību nesaistītus ādas iekaisumus.

Saindēšanās ar purva cūkausi izpaužas kā mutes, mēles un balsenes kairinājums. Mēles, rīkles un balsenes gļotādas tūska izraisa elpošanas traucējumus, bet saskare ar acu gļotādu - sāpes, asarošanu, kalcija oksalāta kristālu nogulsnēšanos radzenes gļotādā.

Apēdot lielāku daudzumu auga, var parādīties saindēšanās simptomi, kurus izraisa šķīstoši kalcija oksalāta sāļi.
latvijas.daba.lv