Pulvertornis
Pulvertornis
Adrese: Smilšu ielā 20, Rīga
Apaļā torņa augstums - 25,6 m
Torņa diametrs - 14,3 m
Sienu biezums aptuveni - 3 m
Pulvertornis (vācu: Pulverturm), agrāk saukts arī Smilšu tornis, ir pulvertornis, kas atrodas Smilšu ielā 20, Rīgā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, valsts aģentūras „Latvijas Kara muzejs” faktiskajā valdījumā un lietojumā. Atrodas Vecrīgā un ir viens no Latvijas kara muzeja korpusiem (Smilšu iela 20). Savulaik bijis nozīmīgs Rīgas nocietinājumu elements, un kā cvingers sargāja galvenā ceļa uz austrumiem vārtus.
Vēsture
Pirmo reizi tornis minēts 1330. gadā kā Smilšu tornis (nosaukums acīmredzot cēlies no smilšu kalniem pretī tornim). Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Horizontālā šķērsgriezumā tornis bija pakavveida: dažviet pat 3 m biezais torņa mūris bija vērsts uz ārpilsētu, savukārt siena pilsētas pusē bija no koka (ķieģeļi bija dārgs celtniecības materiāls). Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gadsimta (kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi). Tornī bija izvietoti 11 lielgabali, ierīkots arī „bumbu ķērājs”: starp piekto un sesto stāvu ieklāja metru biezus griestus no trijās kārtās saliktiem ozola un priežu baļķiem. Vēlāk te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883. gadam. Torņa sienās var redzēt lielgabalu lodes, kuras iemūrēja, pieminot Otro Ziemeļu karu.
Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas torni pameta un tajā dzīvoja baloži. 1892. gadā studentu korporācija Rubonia vērsās pie pilsētas valdes ar lūgumu atļaut tornī ierīkot konventa mītni. Valde noteica prasības par nepieciešamajiem remontdarbiem un noteica simbolisku īri – 1 rubli gadā. Iztīrot torni, studenti pārdeva baložu mēslus par 612 zelta rubļiem, kas tam laikam bija ļoti liela summa. Pēc arhitekta H. Hilbiga projekta dēļu sienas vietā uzmūrēja ķieģeļu fasādes sienu, uzlika smailu jumtu un tornis ieguva mūsdienu izskatu.
1916. gadā studentu korporācija tika no telpām izlikta un Pulvertornī izvietojās jaundibinātais Latviešu strēlnieku pulku muzejs, 1919. gadā pārdēvēts par „Latvijas Kara muzeju”. 1937. - 1939. gados tornim piebūvēts jauns muzeja korpuss ar neoeklektisku korintiskā ordera pilastru motīvu fasādēs (arh. A. Galindoms).
lv.wikipedia.org
Pulvertornis savulaik bija nozīmīgākais Rīgas nocietinājums, jo sargāja ieeju pilsētā - galveno Rīgas ceļu ar Austrumiem. Senāk Rīgas nocietinājuma sistēmā ik pēc 100-200 metriem bija izbūvēti torņi: gan apaļi, gan pusaploces forma, gan četrstūra. Lielākajiem torņiem, kas sargā vārtus, ierīkoti pat cvingeri. Šāds cvingera tornis bija arī Smilšu tornis, kas tagad pazīstams kā Pulvertornis. Pirmo reizi tornis minēts 1330.gadā, nosaukums cēlies no smilšu kalniem pretī tornim. 15.gadsimtā tas ticis pārbūvēts un piemērots šaujamieročiem, Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17.gadsimta, kad te glabāts pulveris. Torņa diametrs - 14,3 metri; augstums - 25,5 metri; sienu biezums - ap 3 metri. Te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883.gadam. Torņa sienās var redzēt lodes, kuras iebūvēja par godu Ziemeļu karam. Pulvertornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un ir viens no Latvijas Kara muzeja korpusiem.
www.zudusilatvija.lv