Preiļu muižas kapela
Preiļu Borhu kapela ir Borhu dzimtas kapeņu ēka Preiļu muižas parkā, kas celta 1817. gadā klasicisma stilā, iespējams, pēc arhitekta Vinčento Mazoti projekta.
Vēsture
Preiļu muižas kapelas celtniecību savā rezidencē pasūtīja grāfs Jozefs Heinrihs fon der Borhs (1764-1835), kas bija ilggadējais Vitebskas guberņas muižniecības pārstāvis un Maltas Ordeņa komandors. Kapelu iesvētīja 1817. gada 20. septembrī. Virszemes telpā notika dievkalpojumi un izvadīšana, savukārt kapelas pagrabā ierīkoja Borhu dzimtas kapenes.
Latvijas SPR laikā 1919. gadā lielinieki izpostīja kapelu un pagrabtelpā esošās kapenes. 1920. gados atjaunoja altāri un atsāka dievkalpojumus. Pēc Latvijas okupācijas padomju vara atsavināja kapelu baznīcai un ierīkoja minerālmēslu noliktavu, vēlāk ilgus gadus ēka stāvēja izpostīta un pamesta. 1995. gadā Preiļu Romas katoļu baznīca atjaunoja īpašumtiesības uz kapelu. 2005. gadā ārsts Eduards Upenieks ziedoja 32 tūkstošus ASV dolāru Preiļu kapelas atjaunošanai. Kapelā uzstādīja jaunu altāri. 2007. un 2008. gadā arheoloģes Antonijas Vilcānes vadībā veica kapelas arheoloģisko izpēti, atrodot ar brokāta diegiem izšūta mundiera priekšpuses detaļas, apkakles un manšetes fragmentus.
Apraksts
Preiļu muižas kapela ir laukakmeņu rotonda, tās augšējo daļu veido kupols, savukārt fasādes priekšadaļā ir redzams Romas panteona tipa portiks ar četrām kolonām, kuras veidotas Toskānas stilā, un pakāpieniem. Ieeja kapenēs ir no ēkas sāna.
lv.wikipedia.org
Preiļu parka kapela vairāk kā 200 gadus veca, tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku.
Muižas kapelas Latvijā parādījās 18. gadsimta 70. gados pēc aizlieguma mirušos apbedīt baznīcās.
Preiļu muižas kapela celta par grāfa Jozefa Heinriha Borha līdzekļiem un iesvētīta 1817. gada 20. septembrī. Šajā kapelā muižas ļaužu garīgai aprūpei katru dienu notika dievkalpojumi, un grāfs speciāli uzturēja muižas garīdznieku. Zem kapelas bija iekārtotas kapenes grāfa ģimenes locekļu apbedīšanai.
Kapelas arhitektūra atbalso Romas Panteona ideju: tā celta rotondas veidā no neaptēstiem laukakmeņiem. Kapelas portālu, kuru noslēdz trīsstūra frontons, balsta uz priekšu izbīdītas četras apaļas kolonnas.
1919. gadā kapelā ierīkoja strādnieku klubu. Kapelu izrotāja ar revolucionāriem lozungiem, uz portāla ar sarkanu krāsu uzrakstīja saukli: „Tuvāk gaismai!” krievu valodā. Muižnieku atdusas vietas uzlauza, izpostīja, bagātības izlaupīja.
1920. gados kapelu nodeva baznīcas rīcībā. Tajā tika atjaunots altāris un notika dievkalpojumi. Katru jūlija pirmo svētdienu no baznīcas uz kapelu devās procesijas gājieni. Pēc 2. pasaules kara ēku vēlreiz izdemolēja un tā netika izmantota.
Preiļu parka kapela 2017. gadā svinēja savu 200. jubileju. Tā ir pilnībā rekonstruēta, ar fantastisku akustiku, un tajā, iepriekš piesakoties, var dzirdēt gides Irēnas dziedājumu latviešu, latīņu, latgaliešu valodās. Repertuārā gan garīgās, gan laicīgās dziesmas.
Pieteikšanās dziedājumam kapelā vai pilsētas apskates ekskursijai pa tel. 29116431, tic@preili.lv.
visitpreili.lv