Popes otrā "Vecā skola"
1865. gadā uzcēla jaunu ēku skolas vajadzībām, tagadējās "Vecās skolas" pirmo stāvu. Jaunajā skolā izvietoja klases un skolotāja dzīvokli. Vecajā palika guļamistabas un ēdamistaba. Šajā laikā skolā mācījās ap 80 skolēnu.
Pastāvēja arī tā saucamā gada skola (vācu skola). Tā darbojās visu gadu, arī vasarā. Šajā skolā bez parastajiem priekšmetiem bija jāmācās arī vācu valoda, krievu valoda un zīmēšana. Bija jāmaksā arī mācību maksa.
- 1880. gadā piebūvēja vienā skolas galā lielu klasi un meiteņu guļamistabu.
- 1894. gadā uzcēla šai ēkai otro stāvu. Šī celtne skolas vajadzībām kalpoja līdz pat 1940. gadam, kad ar padomju varas un Popes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja Ernesta Āboliņa gādību skolas rīcībā tika nodota bijušā Popes baronu mītne - Popes pils.
- Skolēnu skaitam pieaugot, sāka strādāt viens palīgskolotājs. Par palīgskolotājiem strādājuši šīs pašas skolas skolēni - Grieze, Bērze, Neimanis, Sproģis, Dinsbergs, Kleinbergs, Rencs, Pāliņš, Urbens, Lilans.
- No 1893. - 1938. gadam , tas ir 45 gadus, par skolotāju un skolas pārzini strādā Fridriha Feldmaņa dēls Ernests Feldmanis. Skolas darba diena sākas ar lūgšanu. Arī katru sestdienu, dodoties mājās, notika lūgšana visai skolai kopā. Skolas darbu interesantāku padarīja E. Feldmaņa dzīvesbiedre Anna Feldmene, aktīva pašdarbniece,dramatiskā pulciņa dibinātāja gan skolā, gan pagastā.
- 1921. gadā Popes skolu pārvērta par sešgadīgu. Sāka strādāt vēl divi palīgskolotāji - Jansone (Feldmane) un Irbe (Tomsone).
- Skolā nebija apkopēju. Skolēni paši sevi apkalpoja. Nesa no mājām līdzi slotas. Zēni pienesa ūdeni, meitenes berza ar slotām un mazgāja. Reizi mēnesī mazgāja visas skolas telpas.
- 1923. gadā notika pirmais izlaidums. Skolu beidza tikai 6 skolēni.
- Lielākā daļa skolēnu nevarēja vairāk kā divas vai trīs klases beigt. Vajadzēja pašiem sākt pelnīt iztiku. Tikai turīgo vecāku bērni varēja nobeigt sešgadīgu pamatskolu.
- Telpas bija ļoti šauras. Vienā telpā mācījās ap 50 skolēnu. Visā skolā strādāja trīs skolotāji.
- 1921. gadā sāka ierīkot skolā kopgaldu. Vecāki neuzticējās kopgalda darbam, tādēļ sākumā ēdāju skaits bija mazs - kādi 10 bērni. Skolā pieņēma pirmo apkopēju. Pusdienas un vakariņas maksāja 5 lati.
- Sākot ar 1925. gadu skolā pastāvēja skolēnu organizācijas: skauti, gaidas un pionieri. Organizācijas vadīja paši skolēni. Nodibinoties K. Ulmaņa valdībai, pionieru organizāciju aizliedza. Tās vietā radīja mazpulku organizāciju. Tās vadība bija jāuzņemas skolotājam.
- Skolā bija arī bibliotēka. Sākumā ar apmēram 300 grāmatām.
