Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia)

Polijlapu andromēda - Andromeda polifolia L.

Polijlapu andromēda - angliski: Bog-rosemary; vāciski: Polei-Gränke; zviedru: rosling; igauņu: harilik küüvits; lietuviešu: siauralapė balžuva; krievu: подбел многолистный

Apraksts:
Daudzgadīgs, mūžzaļš (ga 10-40 cm) ēriku dzimtas sīkkrūms. Stublājs koksnains, pacils vai stāvs, zaro. Lapas pamīšus, pacietas un ādainas, lineāras vai lancetiskas (ga 2-4 cm, pl 0.3-0.9 cm). Plātnes mala ierotījusies, gals smails, kāts īss, plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse iepelēka, blāva. Ziedi čemurveida ziedkopā stublāja un zaru galā. Kauslapas un ziedkāts sārti. Vainags saaudzis, blāvi sārts, pokālveidīgs (ga ap 0.5 cm), galā zobiņi stāvi vai mazliet atlīkuši. Auglis - piecvāršņu pogaļa. Zied maijā, jūnijā.

Izplatība:
Aukstā un arktiskā klimata suga polam tuvos apvidos.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas purvos, slīkšņainos ūdenstilpju krastos un purvainos priežu mežos. Raksturīga suga vairākās sūnu un pārejas purvu augu sabiedrībās: Cl. Oxycocco-Sphagnetea, Cl. Scheuchzerio-Caricetea nigrae.
www.latvijasdaba.lv

Daudzlapu andromeda vai Polijlapu andromēda (Andromeda polifolia L.) - mūžzaļš 10 - 40 cm augsts pundurkrūms. Diezgan bieži sastopams sūnu purvos. Stumbri guloši, sarkanbrūni, zari pacilus, gludi, brūnganpelēki. Lapas pamīšus, vienkāršas, 2 - 4 cm garas, 0,2 - 0,8 cm platas, ar ļoti īsiem kātiņiem, ādainas. Lapas plātne iegareni ovāla, lancetiska, uz apakšu ieritinātām malām, virspusē tumši zaļa un spīdīga, apakšpusē bālgani zilgana, jo klāta ar vaska apsarmi, nespodra, ar spilgti izteiktu vidusdzīslu, abās pusēs ar labi saredzamu tīklainu dzīslojumu. Zied no maija līdz augustam. Ziedkopas - vairogveida ķekari vai gandrīz čemuri ar 2 - 5, reti vairākiem ziediem, kas atrodas viengadīgo dzinumu galos. Ziedu kāti tumši rožaini, pie pamata ar mazām ,krāsainām pieziedlapām. Kauslapas 5, kauss iesarkans, 4 - 5 reizes īsāks par vainagu, iegareni zvanveidīgs. Vainaglapas 5, saaugušas stobriņā; vainags rožains, ap 0,5 cm garš, vainaga apmales zobiņi atliekušies. Putekšņlapas 10, divreiz īsākas par vainagu, putekšņnīcas tumši sarkanas. Irbulis zaļš, bet drīksna sarkana. Auglis - pogaļa ar sīkām sēklām. Augs ir indīgs. Tas satur glikozīdu andromedotoksīnu, kam piemīt narkotiska iedarbība.
lv.wikipedia.org