Platspīļu vēzis (Astacus astacus)

Platspīļu upesvēzis (latīņu: Astacus astacus; angļu: noble crayfish, broad-fingered crayfish, European crayfish, vācu: Europäische Flusskrebs, Edelkrebs; krievu: широкопалый речной рак) ir lielākais no Latvijā sastopamajiem vēžiem. Tēviņi 14-20 cm gari, mātītes – 10-16 cm garas. Galvkrūtis sedz viengabalaina, zaļgani brūna čaula jeb krūšbruņas. Vēders garš. Spīles masīvas, nekustīgā pirksta mala zobaina. Tāpat kā citi Latvijā sastopamie vēži, augot regulāri maina čaulu: pirmajā gadā – līdz 8 reizes, sākot no trešā-ceturtā dzīves gada – 2 reizes. Jauna čaula izveidojas apmēram pusotras nedēļas laikā, tādēļ pēc vecās čaulas nomešanas šo laiku vēzis ir neaizsargāts un pavada alā.

Izplatība: Eiropā mērenā klimata joslā sastopama suga apgabalā no Francijas līdz Somijai un dienvidos – līdz Balkānu pussalai.

 Latvijā sastopams nevienmērīgi visā valstī. Jūtamu postu tam dažādos laikos nodarījis tā dēvētais „vēžu mēris” – postoša slimība, kuras dēļ vēži masveidā iet bojā, kā arī zemkopības ķimizācija un minerālmēslojums, neattīrītu notekūdeņu noplūdes un dabisko ūdensteču pārrakšana. Pēdējā laikā – arī ieviesušās, agresīvākas un zemākai ūdens kvalitātei pielāgotās vēžu sugas – jo sevišķi Amerikas signālvēzis.

 Platspīļu upesvēzis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 3.(reto sugu) kategorijā.

Dzīves veids: Apdzīvo dažādas ūdenstilpes: strautus, upes, ezerus ar tīru ūdeni un smilšainu vai smilšaini dūņainu gultni. Sevišķi labvēlīgi ir biotopi, kuros vairumā sastopamas dabiskas slēptuves: siekstas, alas un iedobumveida izskalojumi krastā zem pastāvīgā ūdens līmeņa, celmveida pārkares ar izskalotu pamatu. Bieži vēži atrodami zem krastā augošu un ūdenī iesniedzošos melnalkšņu saknēm. Dzīvo gandrīz tikai saldūdenī, reti – vāji iesāļā ūdenī. Aktīvs galvenokārt naktī, dienu pavada slēptuvē. Parasti mīt dziļumā līdz 5 metriem. Rok līdz 1,2 metrus dziļas alas. Nērš līdz 350 (parasti 50-170) ikrus. Dzimumgatavību sasniedz trešajā vai ceturtajā dzīves gadā, dzīves ilgums – līdz 20 (retos gadījumos – līdz 25) gadi. Visēdājs; pārtiek no augiem, kritušiem vai smagi ievainotiem dzīvniekiem, kas guļ uz gultnes, arī no gliemjiem, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem.
www.latvijasdaba.lv

Platspīļu vēzis raksturīgs ar prāvu augumu un platām, gaļīgām spīlēm. Spīļu iekšpuse izgreznota ar rindu dzintarkrāsas punktiņiem. Krāsa vienmērīga, var būt dažādās nokrāsas "“ no ķirša sarkana līdz pat melnai vai zilai. Vienādā vecumā tēviņa masa ir par 32% - 45% lielāka nekā mātītes masa. Latvijā ievesti 1893. gadā no Viduseiropas.
www.nirejs.lv

Platspīļu vēzis
 Latvijā izplatīts visā teritorijā kā vienīgā vietējā vēžu suga. Sastopams Baltkrievijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Šveicē, Ukrainā, Vācijā, Zviedrijā un atsevišķos Sibīrijas rajonos.
 Vēzis mīt saldūdeņos vai iesāļūdeņos. Dod priekšroku ūdenstilpēm ar smilšainu, mālsmilts vai ar smilšmāla gultni. Parasti apdzīvo krastu joslas līdz 5 m, bet sastopams arī līdz pat 30 m dziļumā. Optimāla ūdens raksturojums: temperatūra 15 - 20 0C nodrošina vairošanos un augšanu, pH 6,5-8,5, bagāts ar kalciju, magniju, skābekli (3-5 mg/l).
 Vēža korpuss un dzelkšņa rievas gludas. Maksimālais garums 14,5 cm. Auglību sasniedz 7-8 cm garumā (tēviņi 3. gadā, mātītes 4. gadā). Pārošanās un oliņu apaugļošanās notiek oktobra beigās (ūdens temperatūra 13 0C). Oliņu skaits 100-200. Oliņu izšķilšanās pēc 7,5 - 8 mēnešiem. Čaulu maina 1.gadā - 7 reizes, 2.gadā - 5, 3.gadā -3, 4.gadā - 2 reizes.
    Platspīļu vēzis ir visaugstvērtīgākā vēžu delikatese.
www.lvzaa.lv