Piemiņas plāksne Albertam Kviesim (Jelgavas muzejs)

Alberts Kviesis «Academia Petrina» ēkā mācījies no 1894. līdz 1902. gadam, un par to vēsta piemiņas plāksne pie muzeja. Jāpiebilst, ka šajā ēkā mācījušies arī Latvijas prezidents Jānis Čakste un Lietuvas prezidents Antans Smetonas.

Alberts Kviesis
Latvijas Valsts prezidents 1930-1936

* Dzimis 1881.gada 22.decembrī Kalnamuižas (Tērvetes) pagastā.

* Pirmo izglītību ieguva mājās pie vecākiem. Tālāk mācījies Jelgavas ģimnāzijā. 1902.gadā iestājās Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē, kuru beidza 1907.gadā. Pēc studiju beigšanas strādāja Jelgavā par advokātu, aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē, bija Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka vietas izpildītājs un Sarkanā Krusta Jelgavas latviešu komitejas loceklis.

* 1917.gada 25.aprīlī Tērbatā piedalījās Kurzemes zemes sapulcē, kur viņu ievēlēja Kurzemes pagaidu zemes padomē. 1917.gada 28.maijā Tērbatā Latviešu juristu kongress ievēlēja A.Kviesi Tērbatas latviešu juristu birojā, kur viņš piedalījās latviešu tautas pašnoteikšanās tiesību un jaunas tiesu iekārtas apspriešanā.

* 1918.gada 17.novembrī A.Kviesis bija Latvijas Tautas Padomes delegātu vidū un tika ievēlēts par Tautas Padomes priekšsēža Jāņa Čakstes vietnieku tieslietās. Pirmajos Latvijas brīvvalsts gados viņš aktīvi strādāja pie tiesu sistēmas izveidošanas. 1919.gada 23.jūlijā A.Kviesi iecēla par Tiesu palātas locekli, 1923.gada 26.martā - par Tiesu palātas priekšsēdi.

* 1927.gadā A.Kviesis balotējās prezidenta amatam, taču par prezidentu ievēlēja Gustavu Zemgalu.

* 1930.gadā viņš kļuva par prezidentu un 1933.gadā  tika ievēlēts atkārtoti.

* Pēc Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizētā apvērsuma 1934.gada 15.maijā A.Kviesis palika amatā līdz pilnvaru beigām (1936.gadam). Pēc apvērsuma prezidents zaudēja reālu varu.

* Pēc aiziešanas no Valsts prezidenta amata A.Kviesis atsāka darbu advokatūrā. 1941.gada 14.jūniju, jau iepriekš zinādams par gaidāmo deportāciju, Kviesis pavadīja,  slēpjoties nomaļā mežsarga mājiņā Tērvetes pagastā.

* 1941.gada rudenī Kviesis turpināja darbu advokatūrā. 1943.gada martā vācu ģenerālkomisārs Latvijā Drekslers iecēla A.Kviesi par hitleriešu izveidotās kolaboracionistiskās Latviešu pašpārvaldes tieslietu ģenerāldirektoru. Pēc gada Kviesis atstāja amatu sirds slimības dēļ.

* A.Kviesis miris 1944.gada 9.augustā uz kuģa "Monte Rosa" klāja, kad tas tikko bija atstājis Rīgas ostu, lai dotos uz Vāciju. Apglabāts Rīgā, Meža kapos.

* Visā savā prezidentūras laikā A.Kviesis neiesniedza Saeimai nevienu paša izstrādātu likumprojektu, nevienu likumprojektu neaizsūtīja atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, kā arī nesasauca Rīgas pilī nevienu ministru kabineta sēdi.
www.president.lv