Piemiņas akmens G. F. Stenderam
Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Stenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis 1714. gada 27. augustā, miris 1796. gada 17. maijā), bija vācu tautības mācītājs, apgaismotājs, latviešu laicīgās literatūras dibinātājs, valodnieks, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors, saukts arī par Veco Stenderu. 1989. gadā Eglainē par godu viņa 275 gadu jubilejai atklāts piemiņas akmens un atvērts muzejs. Granītā veidoto piemiņas akmeni muzejam darinājis tēlnieks I. Folkmanis. Piemiņas akmenī lasāmi vārdi:
"Cik spēdams mācies grāmatu,
Tas prātu pacilā.
Tas ved pie augstas gudrības
Un godu sataisa." (Gothards Frīdrihs Stenders)
"Un šajā lielajā vecumā man šajā pasaulē nepaliek vairs cita vēlēšanās, kā vien dzīvot latviešu nācijas labā, kas mūs uztur, bet kas atstāta pārāk novārtā, - tautas labā, kura ir tikpat dievišķa kā citas, bet kurai vajadzīga apgaismība un kuras laimei es jau no sendienām esmu atdevis sirdi." - Tā sava mūža nogalē rakstīja G.F.Stenders.
Viņa mūžs aizsākās 1714. gada 27. augustā Lašu pagastā vācu mācītāja ģimenē. Stenderu dzimtā vairākās dinastijas bija mācītāji. Viņa vectēvs Konrāds Stenders bija mācītājs Krotē, bet 1669. gadā mācītāja palīgs Kalkūnē, Vilkumiestā, mūža nogalē - Sēlpilī. Arī viņa dēls un G.F.Stendera tēvs Hermanis Konrāds 44 mūža gadus vadīja Lašu (tagad Eglaines) draudzi.
Augstskolas studijām G.F.Stenders sagatavojās Subatē Īzaka Bauera privātskolā. No 1736. - 1739. gadam studēja Vācijā. Iepazinies ar vācu filozofa Kristiāna Volfa rakstiem, viņš par savas darbības pamatu pieņēma Volfa filozofijas tēzi - teoloģiskajā dogmatismā jāatbrīvojas no tā, kas ir pretrunā ar cilvēka veselo saprātu. 1759. gadā Stenders vēlreiz aizbrauca uz Vāciju, kur sāka pievērsties literārajai darbībai. Pēc dažiem gadiem viņš iepazinās ar Krievijas sūtni Dānijā J.A.Korfu, kas dzimis Kurzemē un bija arī Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents. Atsaucoties uz J.A.Korfa aicinājumu, Stenders devās strādāt uz Kopenhāgenu. Dānijā Vecais Stenders karaļa Frederika V galmam izgatavoja divus globusus, rakstīja un publicēja sacerējumus par ģeogrāfiskā garuma noteikšanu uz jūras. Pēc tam viņš atgriezās Pēterburgā, taču par zinātnieku nekļuva. 18.gs. vidū Stenders devās mājup. Latvijā viņš apmetās Sunākstē un līdz mūža beigām pildīja mācītāja pienākumus. Stendera mūža pavediens pārtrūka 1796. gada 28. maijā. Sunākstes kapos uz viņa kapakmens plāksnes (pēc paša vēlēšanās) iekalts: "Sche aprakts Gotthard Friedrich Stenders Latwis dzimis 1714 un miris 1796 ar savu gaspaschu."
(www.vietas.lv/objekts/pieminas_akmens_g_f_stenderam/)