Pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia)

Pieclapu mežvīns (Parthenocissus quinquefolia), bieži saukts arī par pieclapu mežvīnogu, ir viena no populārākajām un pamanāmākajām vīteņaugu sugām Latvijas dārzos, parkos un pilsētvidē. Šis spēcīgais koksnes lianu dzimtas augs ir cēlies no Ziemeļamerikas austrumu un centrālās daļās, taču lieliski pielāgojies Eiropas klimatam. Tas spēj ātri un stabili apaugt dažādas virsmas, pārvēršot pelēkas sienas, žogus un lapenes par zaļojošām un vēlāk liesmojoši sarkanām dabas gleznām.

Auga raksturīgākā iezīme ir tā plaukstveidīgi saliktās lapas ar piecām atsevišķām lapiņām, no kā arī cēlies tā nosaukums. Vasaras mēnešos mežvīns iepriecina ar sulīgi zaļu lapotni, kas rada patīkamu ēnainumu un mājīguma sajūtu. Savukārt rudens atnākšana ienes patiesu vizuālo kulmināciju: līdz ar pirmajām vēsajām naktīm lapas pakāpeniski maina toni no dzeltena un oranža līdz izteiksmīgi purpursarkanam un spilgti koraļļsarkanam.

Mežvīns kāpj augšup, izmantojot īpašas stīgas ar piesūcekņiem galos, kas ļauj tam stingri turēties pat pie relatīvi gludām virsmām, piemēram, apmetuma vai ķieģeļiem. Vasaras vidū augs uzzied ar sīkiem, zaļganiem ziediem, kas nav īpaši pamanāmi, tomēr piesaista bites un citus apputeksnētājus. Rudens sākumā nogatavojas nelielas, tumši zilas līdz melnas ogas ar zilganu mētru. Lai gan cilvēkiem šīs ogas nav ēdamas, tās kalpo par vērtīgu barības avotu daudzām putnu sugām rudenī un ziemas sākumā.

Audzēšanas ziņā pieclapu mežvīns ir izcili neprasīgs un izturīgs augs. Tas labi jūtas gan saulainās vietās, gan pusēnā, kā arī spēj pielāgoties dažāda sastāva augsnēm un pilsētas gaisa piesārņojumam. Visspilgtāko rudens krāsu spēli mežvīns sasniedz tieši saulainās vietas, kur saules stari veicina spilgto pigmentu veidošanos lapās. Tā straujās augšanas dēļ augam obpaziņa dārzā var prasīt neregulāru apgriešanu, lai ierobežotu tā izplešanos, taču tieši šī īpašība padara to par nepārspējamu izvēli ātrai zaļās zonu izveidei.