Pavasara puķes

Pavasara puķes.  Pēc aukstajām, nemīlīgajām ziemas dienām, pienākot pavasarim, no zemes spraucas ārā maigi, jauni dzinumi. Cieši sakļāvušies pumpuri kā pēc burvja mājiena, veras vaļā, pārvērzdamies košās pavasara puķēs, kas pagriež savas sejiņas pret sauli.

Daudzas puķes, kuras zied pavasarī – krokusi, narcises, hiacintes un tulpes -, izaug no apaļiem sīpoliem vai mezglainiem bumbuļiem. Tos stāda jau rudenī, un ziemu tie pavada, paslēpušies drošībā zem zemes, gaidīdami pirmos siltā laika vēstnešus, lai varētu dzīt asnus.

Dažādās pasaules valstīs audzē visai daudzveidīgu puķu šķirņu sīpolus, taču īpaši slavena sīpolpuķu audzēšanā ir Holande. Pavasarī tur, cik tālu vien sniedzas skats, stiepjas milzīgi puķu lauki, kas atgādina košus krāsu plankumus milzīgā krāsu kastē. Taču senāk, jau 17.gadsimtā, dažu puķu sīpoli bija tik reti sastopami un tik vērtīgi, ka šķirnes vienīgais eksemplārs, tika pārdots par neiedomājami lielu naudas summu. Viens tulpes sīpols, kura nosaukums ir  „Semper augustus”, tika pārdots par 3000 holandiešu guldeņu, kas ir apmēram 1000 latu.

Narcises droši vien ir pašas iemīļotākās no visām pavasara puķēm. Tām ir gari, zaļi kāti un ziedi, kas draudzīgi māj pretī ar galvu. Savādi ir tas, ka gan narcises sīpols, gan lapas satur indīgus kristāliņus, kas nozīmē, ka tos var ēst tikai neliels skaits kukaiņu.

Agrā pavasarī kleitoniju sīkie, sārtie ziediņi noklāj mežu augsni un strautu krastus gluži kā zvaigžņots paklājs. To ziediņi atveras tikai tad, kad spīd saule. Kleitonijas dažkārt dēvē arī par „feju kartupeļiem”, jo tās izaug no maza bumbulīša, kas atgādina kartupelīti.

Šīs spurdzes (vīrišķās ziedkopas) lazdām veidojas ļoti agrā pavasarī un šūpojas vējā, kad kokam vēl nav saplaukušas lapas. Spurdzes sāk attīstīties jau kopš rudens, un katrā spurdzē ir vairāk nekā simts sīku ziediņu. Kad vējš spurdzes purina, no tām izbirst dzelteni putekšņi.

Avots: Sallija Tagolma „Lielā gadalaiku grāmata”.