Pastende

Pastende ir ciems Talsu novada Ģibuļu pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies Stendes upes krastā 5 km no novada centra Talsiem un 117 km no Rigas. Pastendē atrodas pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, kultūras nams, veikals. Pagasta centrs no 1980. gada.

Vēsture
Rakstītos avotos Pastendes nosaukums (Postenden) pirmo reizi minēts 1288. gadā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Pastendes muižas centru. 20. gadsimta 20. gados muiža konfiscēta un nonāca Latvijas valsts īpašumā. No 1938. gada janvāra līdz 1941. gada maijam Pastendes muižā bija dislocētas Latvijas armijas 2. Ventspils kājnieku pulka daļas. 2. Pasaules kara gados laikā no 1941. gada jūlija līdz novembrim nacistiskās Vācijas okupācijas varas iestādes iekārtoja muižā koncentrācijas nometni, kur turēja vidēji ap 200 ieslodzīto. No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam Pastendes muižā un Pastendes pamatskolā atradās vērmahta kara lazarete. Kopš 1945. gada muižas ēkā atrodas Pastendes pamatskola. Līdz 1945. gadam Pastende bija atsevišķa Pastendes pagasta lielākā apdzīvotā vieta.

Cīruļu kapsētā (6,5 km no Pastendes centra) atrodas lielā latviešu tautas pasaku un teiku krājēja Anša Lerha-Puškaiša (1859-1903) vecāku un dzimtas piederīgo kapu vieta.

Infrastruktūra
Kultūras nams atklāts 1979. gada 28. decembrī kā kolhoza «Draudzība» kultūras nams (pirmā direktore Inese Vecmane). Tajā darbojas 7 (visu paaudžu) deju kolektīvi. Regulāri notiek ekspozīciju maiņa izstāžu zālē, kā arī tikšanās ar māksliniekiem.
lv.wikipedia.org

GIBUĻU PAGASTA VĒSTURE
Ģibuļu pagasts veidojies pēckara periodā no triju pirmskara pagastu - Pastendes, Stendes un Spāres pagastu daļām. Lai arī pagasta centrs atrodas bijušā Pastendes pagasta galvenajā apdzīvotajā vietā Pastendē, nosaukumu tas ieguvis no Stendes pagasta Ģibuļu pusmuižas, kas savukārt tagad saucas par Kraujām.

Pastendes vārds pirmo reizi minēts 1288.gadā. vēlāk, 1476.gadā, Pastendes zemes nopērk vācu barons Heinrihs Hāns, kas strauji paplašina savus īpašumus. Pirkumus turpina viņa pēcteči. Savā laikā Pastendes Hāni uzskatīti par vieniem no bagātākajiem Kurzemes muižniekiem. Pastende Hānu īpašumā bija līdz 1920.gadam - 444.gadus 13 paaudzēs.

Pastendes ciemata centrā, iepretim administratīvai ēkai, atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Pastendes muižas ansamblis.

Dodoties virzienā Rīga-Ventspils pa autoceļu A-1, nokļūsim Spārē. Spāre ir apdzīvota vieta Talsu novada Ģibuļu pagasta rietumos starp Gulbju un Spāres ezeriem, vēsturiski veidojusies bijušās Spāres muižas centrā 19. gadsimta sākumā pēc Spāres dzelzceļa stacijas izbūves uz Rīgas - Ventspils dzelzceļa līnijas. Pirmās ziņas par Spāri (Spārni) rakstos var atrast jau no 16. gs. 1658. gadā Spāres muižas īpašnieks Višers uzceļ baznīcu, kura nav saglabājusies. 1747. gadā, Georga Radena valdīšanas laikā, tiek uzcelta jauna baznīca vietā, kur tā atrodas arī šodien – unikāla astoņstūru formas, bez zvanu torņa, celta kā šķērsbaznīca (Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis).

Spāres muižas ēkas ir celtas ap 1790. gadu. Ēku kompleksā ietilpa arī zirgu stallis, kalpu māja, dārznieka māja, pienotava, ceplis, kur strādājuši muižas amatnieki. Līdz 1939. gadam te dzīvojusi Spāres baronu Grotthusu dzimta.

Pagasta dienvidos atrodas īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas senleja", kas iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šeit atrodas arheoloģijas piemineklis – kulta vieta Māras kambaru alas.
www.gibulupagasts.lv