Parastā vīrcele (Linaria vulgaris)
Parastā vīrcele - Linaria vulgaris Mill.
Parastā vīrcele - angliski: common Toadflax; vāciski: Gemeines Leinkraut; zviedru: gulsporre; igauņu: harilik käokannus; lietuviešu: paprastoji linažolė; krievu: льнянка обыкновенная.
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēji liels (ga 20-70 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs (retāk augšdaļā zarains), kails, blīvi aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas uz stublāja pamīšus, tuvu cita citai, lineāras vai lineāri lancetiskas (ga 2-7 cm, pl 0.2-0.4 cm), kailas, sēdošas. Plātnes mala gluda, gals smails. Ziedi blīvā, izziedējušam augam cilindriska apveida, ķekarā stublāja vai zaru galā. Kauss kails, dziļi dalīts. Ziedi ar piesi, dzelteni (ga 1.6-3 cm), bez smaržas. Pie katra zieda pamata ir lineāra seglapa. Vainags divlūpains, augšlūpa šķelta 2, bet apakšlūpa 3 daivās. Pie apakšlūpas pamata spilgti oranžs, parasti apmatots izcilnis. Auglis - olveidīga pogaļa. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās vietās mežos, pļavās un atmatās, kā arī kāpu smiltājos un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga tikai Kurzemes piejūrā sastopamajai Lēzela vīrcelei (L. loeselii), no kuras atšķirama pēc blīvi (ne skraji) aplapota stublāja, nesmaržīgiem (nevis smaržīgiem) un tumšākiem ziediem, kā arī augam nav raksturīga (nevis ir) zilgana apsarme. Vēl līdzīgāka ļoti retajai, ievazātajai irbuleņlapu vīrcelei (L. genistifolia); atšķirama pēc acīm redzami mazzaraināka vai, biežāk, vienkārša stublāja (nevis stublājs vienmēr bagātīgi zaro), ziedi lielāki.
www.latvijasdaba.lv
Parastā vīrcele (latīņu: Linaria vulgaris) - 30 - 60 cm augsts, daudzgadīgs cūknātru dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, bez zariem vai mazzarains, ar lineārām vai lineāri lancetiskām lapām. Ziedi dzelteni, divlūpaini, ar piesi, sakopoti blīvi, ķekaros stumbru vai zaru galā. Zied no jūnija līdz septembrim. Auglis pogaļa.
Augs savvaļā izplatīts Eirāzijā. Latvijā aug visā teritorijā. Aug sausās vietās mežos, pļavās, kāpās.
Ārstniecības augs. Vīrceļu laksti satur alkaloīdu peganīnu, flavonglikozīdus - linarīnu, neolinarīnu, pektolinarīnu; karotīnu, fitosterīnu; organiskās skābes - citronskābi, skudruskābi, ābolskābi, galluskābi, u.c. Tautas medicīna drogas uzlējumu un tēju lieto pret zarnu atoniju, urīnpūšļa kataru, pret urīna nesaturēšanu, kā vāju caurejas, žults sekrēcijas veicinātāju un diurētisku līdzekli.
lv.wikipedia.org
