Parastā vistene (Tricholomopsis rutilans)

PARASTĀ VISTENE  Tricholomopsis rutilans (Schaeff.: Fr.) Singer (syn. Tricholoma decora (Fr.) Gill.)

Latviski: parastā vistene; angliski: Plums -and-custard; vāciski: Rötlicher Holzritterling

Cepurīte:
4-8 cm plata, sākumā plati koniska līdz pusapaļa, vēlāk izpletusies līdz plakana, centrā bieži ar plakanu pauguru, dzeltena, blīvi klāta ar vīnsarkanām līdz rožaini sarkanām, pieguļošām, koncentriski izvietotām zvīņām, ar ilgi ieritinātu malu. Mīkstums krēmkrāsas, centrā biezs, malā plāns, ar skābenu smaržu un maigu garšu.

Lapiņas:
dzeltenas, platas, plati pie kātiņa pieaugušas, šķautnēs tumšāk dzeltenas un nedaudz pārslainas.

Kātiņš:
3-10 cm garš, 0,1-0,2 cm resns, cilindrisks līdz vālesveida, nedaudz saliekts, bāli dzeltens, klāts ar vīnsarkanām, piegulošām zvīņām, sākumā blīvs, vēlāk dobs.

Sporas:
gludas, elipsoīdas, bezkrāsainas, masā baltas, 5,6-6,2 x 4,7-7,3 μm.

Trofiskā grupa:
Koksnes saprotrofs.

Biotopi:
Skuju koku un jauktos mežos.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Austrālija, Latvijā ļoti bieži, VIII- XI.

Līdzīgas sugas:
Tricholomopsis decora - krāšņā vistene, kuras cepurīte un kātiņš klāti ar olīvbrūnām zvīņām.

Īpašas norādes:
Ēdama.
www.latvijasdaba.lv

Bieži sastopama lapiņsēne, kas aug uz priežu un egļu celmiem un to atmirušajām saknēm. Ēdama, taču ar mazu barības vērtību. Vārāma, tikai no cepurītes jānokasa sarkanās zvīņas, jo tās ir viegli indīgas. Parocīga sālīšanai kopā ar bērzlapēm - tām, kuras jāvāra 10-15 minūtes.
www.fungi.lv