Parastā sviestbeka (Suillus luteus)

Parastā sviestbeka - Suillus luteus (L.: Fr.) Roussel (syn. Boletus luteus (L.) Fr.)

Parastā sviestbeka - angliski: Slippery Jack; vāciski: Butterpilz; zviedru: Smörsopp; igauņu: tatikas, tatiseen, võipuravik, võitatik; lietuviešu: tikrasis kazlėkas


Cepurīte:
5-10 cm plata sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, sarkanbrūna vai dzeltenbrūna, vecai sēnei izbālē jauna stipri gļotaina, sausā laikā spīdīga. Virsmiziņa novelkama. Mīkstums gaiši dzeltenīgs, biezs, mīksts, ar augļu smaržu un maigu garšu.

Stobriņi:
gaiši dzelteni, sākumā aizsegti ar baltu plīvuru, vēlāk olīvdzelteni, ar šaurām atverēm.

Kātiņš:
3-6 cm garš, 1-2 cm resns augšdaļā dzeltenīgs, apakšdaļā brūngans ar baltu, vēlāk violetbrūnu, ādainu gredzenu.

Sporas:
gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenas, masā kanēļbrūnas, 6,6-9,3 x 2,8-3,1 μm.

Trofiskā grupa:
Priežu mikorizas sēne.

Biotopi:
Priežu mežos.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Ziemeļamerika, Āzija, Latvijā ļoti bieži, VII- XI.

Līdzīgas sugas:
Suillus granulatus - graudainā sviestbeka, kurai nav gredzena.

Īpašas norādes:
Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, piemērota marinēšanai.
www.latvijasdaba.lv

Šī ļoti bieži sastopamā vidēju izmēru beka parasti aug zem priedēm un eglēm, gar zālainiem meža ceļiem no maija beigām līdz pat decembrim (gadījies - tikai nedēļu pirms Ziemassvētkiem). Cepama bez iepriekšējas novārīšanas, laba marinēšanai, sālīšanai, zupās. Nav tik laba kaltēšanai. Pirms gatavošanas jānoņem cepurītes virsmiziņa.
www.fungi.lv