Parastā mellene

Parastā mellene ir daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-50 cm) ēriku dzimtas lakstaugs, kas dažreiz tiek attiecināts pie vasarzaļiem sīkkrūmiem. Stublājs stāvs, vasaras beigās mazliet koksnains, zaļš un, tāpat kā daudzie zari, šķautņains. Lapas olveidīgas (ga 1-2.5 cm, pl 0.5-1.5 cm), kāts ļoti īss, uz stublāja un zariem pamīšus. Plātnes mala sīkzobaina, gals smails. Ziedi nokareni, plati pokālveida, pa vienam lapu žāklēs. Kauslapas saaugušas, zaļas, īsas. Vainaglapas saaugušas (ga 0.4-0.7 cm), zaļgansārtas, galā atlīkušas. Irbulis parasti mazliet pārsniedz vainagu. Auglis - zili melna, apaļa (Ø 0.6-1 cm), apsarmota oga. Zied maijā. Ogas nogatavojas jūlija beigās, augustā.

Izplatība: Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi: Dažāda lieluma audzes dažādos mežos, purvos un izcirtumos. Mēreni sausu līdz pārmitru priežu mežu (Cl. Vaccinio-Piceetea, All. Dicrano-Pinion) noteicoša un neiztrūkstoša suga. Dominē vienā no visbiežākajām priežu mežu augu sabiedrībām: Ass. Vaccinio myrtilli-Pinetum.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs; latvijasdaba.lv)

Melleņu ogas ir ēdamas, tās izmanto pārtikā, it īpaši miltu konditorijas izstrādājumos, dzērienos un saldumos. Mellenes izmanto arī tradicionālajā medicīnā: sirds slimību ārstēšanai, redzes uzlabošanai, caurejas novēršanai un dažādiem citiem gadījumiem.
(lv.wikipedia.org)