Parastā goba (Ulmus glabra)

Parastā goba - Ulmus glabra Huds. (syn. U. scabra Mill.)

Parastā goba - angliski: wych Elm; vāciski: Berg-Ulme; zviedru: skogsalm; igauņu: harilik jalakas; lietuviešu: kalninė guoba; krievu: ильм


Apraksts:
Liels (augstums 15-30 m) gobu dzimtas vasarzaļš koks. Miza pelēka, vainags plašs. Lapas uz zariem pamīšus, veselas, plati eliptiskas (ga 10-16 cm, pl 6-12 cm). Lapas mala divkārtzāģzobaina, gals smails, pamats nevienādmalu, kāts īss. Plātnes virspuse ļoti raupja. Lapas sāndzīslas ar atzarojumiem. Ziedi ļoti īsā kātā, pušķos, putekšnīcas purpursarkanas. Auglis - plakans spārnulis īsā kātā. Spārnuli veido riekstiņš, ko apņem plēvjains spārns. Zied aprīlī un maijā.

Izplatība:
Galvenokārt Eiropā sastopams koks.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Izplatīta gravās un upju ielejās platlapju un skujkoku - platlapju mežos kā pavadītājsuga. Tīraudzēs reti.

Īpašas norādes:
No līdzīgās vīksnas (U. laevis) atšķirama pēc trijām galvenajām pazīmēm: lapu virspuse ļoti raupja (nevis gluda), lapu sāndzīslas ar atzarojumiem (nevis nezaro vai tikai ar 1-2 atzarojumiem), spārnulis ar ļoti īsu kātu (nevis kāts garš, nereti pārsniedz spārnuļa garumu, spārna mala ar matiņiem). No līdzīgās adventīvās stepes gobas (U. minor) atšķirama pēc salīdzinoši strupāka lapas malas zobojuma un augļa spārna, kas pie pamata šaurāks vai ieapaļš (nevis ķīļveida).
www.latvijasdaba.lv