Parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)

Parastā ciņusmilga - Deschampsia caespitosa (L.) P.Beauv.

Parastā ciņusmilga - angliski: tufted Hair-grass; vāciski: Rasen-Schmiele; zviedru: tuvtåtel; igauņu: luht-kastevars; lietuviešu: kupstinė šluotsmilgė; krievu: луговник дернистый

APRAKSTS:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 60-150 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Augs veido blīvu ceru. Stiebrs stāvs, gluds un kails. Lapas plakanas (pl 0.2-0.5 cm), ar septiņām visā lapas garumā izcilnām dzīslām (sevišķi labi tas redzams lapu pārliecot), lapas mala un izcilnās dzīslas ļoti raupjas. Lapas mēlīte smaila (ga 0.4-0.7 cm), maksts kaila. Ziedi plašā un skrajā skarā (ga 10-25 cm), skaras apakšdaļā parasti 5 zari. Zari raupji. Skarai bieži violeta nokrāsa. Vārpiņā (ga 0.3-0.6 cm) 2 ziedi. Vārpiņas plēksnes īsākas nekā vārpiņa, spīdīgas. Ārējās zieda plēksnes gals zobains, akots īss, apmēram vārpiņas garumā. Auglis - grauds (ga 0.2-0.3 cm). Zied jūnijā, jūlijā.

IZPLATĪBA:
Ļoti plaši pola tuvumā izplatīta, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala zemākus taksonus (pasugas, varietātes). Daži autori šīs pasugas uzskata par patstāvīgām sugām.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas vai monodominantas audzes gandrīz visos biotopos, atskaitot tipiskus sūnu purvus. Viena no visbiežākajām graudzāļu sugām Latvijā.

ĪPAŠAS NORĀDES:
No citām graudzālēm diezgan viegli atšķirama pēc blīvā ciņa un lapām ar ļoti raupjām, izcilnām 7 dzīslām.
www.latvijasdaba.lv