Parastā apse (Populus tremula)

Parastā apse- Populus tremula L.

Parastā apse - angliski: Aspen; vāciski: Aspe; zviedru: asp; igauņu: harilik haab; lietuviešu: drebulė; krievu: осина.

Apraksts:
Liels (līdz 30-40 m), strauji augošs vītolu dzimtas koks ar plašu vainagu. Parasti sasniedz līdz 90 gadu vecumu. Miza gluda, gaiši pelēka, pie pamata sasprēgājusi. Zari trausli, pumpuri lieli, kaili un nosmailoti, tiem vairākas pumpurzvīņas. Ziedi viendzimuma, garās (līdz 10 cm), nokarenās spurdzēs, zied pirms lapu plaukšanas. Ziedošas spurdzes sudrabaini (to rada šķeltās zieda plēksnes) sarkanīgas (to rada putekšnīcas vai drīksnas). Lapas ieapaļas (ga, pl 3-8 cm), ar jomainu malu un garu (plātnes garumā), plakanu kātu. Apsei raksturīga lapu vibrācija pie niecīgākās vēja plūsmas. Rudenī lapas spilgtos dzeltenos, oranžos vai sarkanos toņos. Zied aprīlī un maija sākumā.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Tīraudzēs vai mistraudzēs sastopama trūdvielām bagātās, mēreni mitrās minerālaugsnēs. Aizņem apmēram 2.5% Latvijas mežu. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas arī aizzeļošās ganībās, pļavās un ūdenstilpju krastos.

Īpašas norādes:
Veido hibrīdu ar Latvijā stādījumos ieviesto balto apsi (P. alba) - pelēcīgo apsi (Populus x canescens (Aiton) Sm., P. alba x P. tremula), kas ļoti reti konstatēta savvaļā un kam raksturīgas abu mātessugu pazīmju variācijas.
www.latvijasdaba.lv

Parastā apse (Populus tremula)
Parastā apse ir 1.lieluma vasarzaļš, divmāju koks ar plašu vainagu. Miza gluda, zaļganpelēka, ar daudzām tumšām lenticelām. Vecākiem kokiem pie stumbra pamata miza tumša, saplaisājusi. Vainags konusveidīgs. Apse ir gaismas prasīga suga, ātri augoša, bet vēja neizturīgs koks. Zari trausli. Pumpuri ar daudzām zvīņām. Lapas apaļas, ar jomainu malu, vibrē vismazākajā vēja plūsmā. Rudenī lapas krāsojas koši sarkanā vai dzeltenā krāsā. Koki var sasniegt 40m augstumu, mūža ilgums līdz 150 gadiem. Latvijā apses audzes aiņem 3% no mežu kopplatības. Apse auga gan tīraudzēs, gan mistrotās audzēs ar citām koku sugām.

Ziedi ir viendzimuma, sakopoti spurdzēs. Zied aprīlī pirms lapu plaukšanas, apputeksnē vējš. Vīrišķās spurdzes sārtas līdz 15cm garas, nobirst drīz pēc ziedēšanas. Sievišķajās spurdzēs attīstās sīkas sēklas līdz 2mm garas, ar zīdaiņu matiņu pušķi, tās izbirst maija beigās – jūnija sākumā un drīz atdalās no matiņiem. Apses koki ir divmāju- uz viena ir sievišķie ziedi, kas veido sēklas, uz otra vīrišķie, kuri tās apputeksnē. Ja apkārtnē ir tikai vīrišķie koki nebūs sēklu, bet ja tikai sievišķie- visas sēklas būs bez kodoliem t.i. tukšas. Apse vairojas arī ar sakņu atvasēm, pēc nociršanas ap koka celmu līdz pat 30m rādiusā izaug sakņu atvases. Sakņu atvases pirmajā gadā var sasniegt pat 2m augstumu. Šī iemesla dēļ, ja mežaudzes sastāva ir apse izcirtumi strauji aizaug ar apsi un citas koku sugas ieaudzēt šādā izcirtumā ir ļoti darbietilpīgs process.

Apse vislabāk aug labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Apse ir ātraudzīga koku suga. Bieži slimo ar stumbra serdes trupi, kas rodas no sēņu sporām, kas kokā iekļūst pa nolūzušu zaru vietām un citām brūcēm. Stumbra ārpusē izaug piepes, ka saražo sporas un inficē citus kokus. Nebojātās apses ir reti sastopamas. Latvijā ir sastopas apses ar gludiem stumbriem ar zaļu vai gaiši pelēku mizu. Šī apses forma ir ļoti ātraudzīga un gandrīz neslimo ar serdes trupi. Apses ir sala izturīgas, toties tās cieš no meža dzīvnieku bojājumiem. Jaunos kociņus apgrauž zaķi, stirnas, brieži un aļņi, bet lielajiem kokiem aļņi un brieži noloba mizu.

Apses koksne ir balta, mīksta un maz raucas. Koksni izmanto papīra un celulozes rūpniecībā, arī sērkociņu rūpniecībā. No apses koksnes izgatavo skaidu plātnes galdniecībai, jumtu skaidas, mucu dēlīšus. Apses koksni izmanto pirts telpu iekšējai apdarei. Apses malkai ir maza siltumietilpība, toties, to dedzinot no dūmvadiem iztīrās sodrēji.
www.mezataksacija.lv