Parastais sīksamtenis (Coenonympha pamphilus)

Parastais sīksamtenis jeb samtenītis (Coenonympha pamphilus)

Bioloģija
Lido I paaudze V-VIIs., II paaudze VII-IX. Sastopams mežmalās, pļavās, laukos, kāpās. Kāpurs dzīvo uz dažādām savvaļas graudzālēm no VIII un pēc ziemošanas līdz V (I paaudze) un VI-VII (II paaudze).

Izplatība
Eirāzija. Zviedrija, Somija, Igaunija, Lietuva. Latvijā sastopams visā teritorijā, bieži.
latvijasdaba.lv

Parastais sīksamtenis jeb samtenītis (Coenonympha pamphilus) ir raibeņu dzimtas (Nymphalidae) Latvijā dzīvojoša tauriņu suga, kas pieder pie samteņu cilts (Satyrini). Šai sugai ir plašs izplatības areāls, tā sastopama Eirāzijā līdz Mongolijai austrumos un Ziemeļāfrikā.Salīdzinot ar citām sīksamteņu sugām, parastais sīksamtenis mājo sausākos biotopos: sausās pļavās un stepē, kā arī kalnu pļavās līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa. Latvijā tas ir visbiežāk sastopamais sīksamtenis un to var novērot visā teritorijā.

Morfoloģija
Parastais sīksamtenis ir neliels dienas tauriņš. Tā spārnu izplētums 25 - 36 mm,ķermeņa garums apmēram 10 mm. Spārni no virspuses ir vienkrāsaini - oranždzeltenā krāsā, tikai uz priekšējiem spārniem galos ir neliels melns punktiņš. Parastais sīksamtenis lidojumā ir visgaišākais no Latvijas sīksamteņiem. No apakšpuses priekšspārni ir oranži ar pelēku galu, bet aizmugurējie spārni pelēki, samtaini ar blāvu, viļņainu šķērsjoslu spārna centrālajā daļā. Tā galvenā pazīme ir dekoratīva melni-balta "actiņa" uz priekšējā spārna gala. Šī iezīme uzreiz atšķir parasto sīksamteni, jo visām pārējām sugām košāki un dekoratīvāki ir aizmugurējie spārni.

Ekoloģija
Parastais sīksamtenis ir vienīgais no sīksamteņiem, kuram gadā attīstās divas paaudzes. Pirmās paaudzes tauriņi izšķiļas maija sākumā (visagrāk no visiem sīksamteņiem), otrās paaudzes tauriņi izlido jūlija beigās vai augusta sākumā. To var novērot dažādos biotopos: pļavās, mežmalās, norās, kāpās, izcirtumos, ceļmalās, vietās, kur bagātīgi aug graudzāles.Kāpuri uz graudzālēm atrodami no jūnija līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz aprīlim, kad tie iekūņojas. Parastais sīksamtenis pārziemo kāpura stadijā. Kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, ar aitu auzenēm, smaržzālītēm, ciņusmilgām, skarenēm un sekstainēm.
lv.wikipedia.org

Parastais sīksamtenis Coenonympha pamphilus

Visbiežāk sastopamais un ‘visneizteiksmīgākais’ no sīksamteņiem.

NO VIRSPUSES
Spārnu virspuse vienkrāsaini salmu dzeltenoranžā krāsā. Lidojumā no visiem sīksamteņiem izskatās visgaišākais.

NO APAKŠPUSES
Spārnu apakšpusē galvenais akcents ir apaļais plankums (melns ar baltu centru) uz priekšspārna pirms pelēkā gala, kas to uzreiz atšķir no citiem sīkstamteņiem, kuriem spilgtāk krāsoti ir nevis priekšspārni, bet gan pakaļspārni, kas šai sugai ir vienmērīgi pelēkā krāsā (kontrastē ar priekšspārnu oranžo pamattoni) ar neizteiksmīgu, viļņveidīgu, gaišāku šķērsjoslu centrālajā daļā.

DZĪVES CIKLS
Vienīgais no sīksamteņiem, kam gadā attīstās divas paaudzes. Pirmās paaudzes tauriņi izšķiļas maija sākumā (visagrāk no sīksamteņiem) un lido līdz jūnija beigām – jūlija pirmajām dienām. Otrās paaudzes tauriņi izlido jūlija beigās – augusta sākumā un lido līdz septembra vidum (visvēlāk no sīksamteņiem). Pirmās paaudzes kāpuri uz barības augiem ir atrodami no augusta līdz rudenim un pēc pārziemošanas līdz aprīlim, kad tie iekūņojas. Otrās paaudzes kāpuri atrodami jūnijā un jūlijā, kad tie iekūņojas.

BARĪBAS AUGI
Kāpuru barības augu klāstā ietilpst daudz graudzāles – aitu auzenes (Festuca ovina), smaržzālītes (Anthoxanthum odoratum), ciņusmilgas (Deschampsia sp.), skarenes (Poa sp.), sekstaines (Cynosurus sp.) u.c.

BIOTOPS
Tauriņi apdzīvo visdažādākos biotopus, kuros ir atrodamas graudzāles – dažādas pļavas, kāpas, mežmalas, ceļmalas utml. Sastopams sausākos biotopos kāciti sīksamteņi.
dabasdati.lv