Parastais kadiķis

Parastais kadiķis (Juniperus communis) arī paeglis ir vienmāju skujkoks. Nereta kokaugu suga Latvijā.

Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis - aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.

Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.
(lv.wikipedia.org)

Viss kadiķis: ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes izmantojams kā dziedinošs līdzeklis. Tomēr labākās būs tā ogas.

Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis, stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru, reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu, klepu un samazina tūskas. Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā, jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa kvalitāti telpās.
(http://dabasspeks.com/2011/07/25/kadikis-jeb-paeglis-juniperus-communis/)