Parastais daglītis (Echium vulgare)
Parastais daglītis - Echium vulgare L.
Parastais daglītis - angliski: Viper’s-bugloss; vāciski: Blauer Natterkopf; zviedru: blåeld; igauņu: harilik ussikeel; lietuviešu: paprastasis ežeinis; krievu: синяк обыкновенный
Apraksts:
Divgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) skarblapju dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs, pie pamata bagātīgi zaro, arī augšdaļā dažreiz īsi zari. Viss augs blīvi sarmatains, uz stublāja labi redzami sarkanbrūni dziedzeri. Lapas lancetiskas vai lineāras (ga 7-15 cm, pl 0.5-2 cm). Dažreiz daglīša lapu apzīmē kā mēlveida lapu. Plātnes mala gluda, gals smails, pamats noapaļots vai, apakšējām lapām, sašaurināts īsā kātā. Piezemes lapas rozetē, stublāja lapas sēdošas. Ziedi blīvos rituļos stublāja un zaru galā. Kopumā ziedkopa atgādina plašu skaru. Pieziedlapas lineāras. Kauss īss (ga 0.6-0.8 cm), dalīts 5 lineārās daļās, apmatots. Vainags slīps un piltuvveidīgs, rožsārts, zils vai tumšzils (ga 1.5-2.5 cm), galā nedaudz atliekts. Putekšņlapas un irbulis tālu pārsniedz vainaga apmali (šāda pazīme skarblapjiem kopumā nav raksturīga). Riekstiņš skaldauglī sīks (ga ap 0.2 cm), nedaudz šķautņains. Zied no maija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Sākotnēji Vidusjūras reģionā sastopams augs, no kurienes plaši ieviesies Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikā un Āfrikas dienvidu daļā.
Latvijā nereti visā teritorijā (retāk Z-ZA daļā). Diezgan nevienmērīgi izplatīts augs, dažviet biežs apvidos ar daudziem atklātiem, smilšainiem biotopiem.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās un atmatās, ceļmalās, grants karjeros, dzelzceļu malās un uzbērumos. Raksturīga suga sausās nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Artemisietea, All. Onopordion acanthii.
Īpašas norādes:
Vienīgā skarblapju suga Latvijā ar sarkanbrūniem dziedzeriem uz stublāja.
www.latvijasdaba.lv