Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria)

Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria)

Parastā vīgrieze - angliski: Meadowsweet; vāciski: Echtes Mädesüß; krievu: лабазник вязолистный

Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) ir bieži sastopams, rožu dzimtas ārstniecības augs. Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības.
Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tās ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darinot vīnu un alu, bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas.
lv.wikipedia.org

Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-160 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nereti iesārts, kails. Lapas nepāra plūksnaini saliktas (ga 10-25 cm, pl 5-12 cm) no 2-5 pāriem sēdošu un iegarenu plūksnu ar zobainu malu un smailu galu. Plūksnas apakšpuse gaišāka nekā tumšzaļā virspuse. Starp lapas pamatplūksnām parasti ir sīkas papildplūksniņas. Ziedi (pl 0.6-0.8 cm) blīvā, zarainā vairogskarā stublāja galotnē. Vainaglapas parasti 5, dzeltenbaltas. Auglis - saliekts somenis kopauglī. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:
Plaši Eirāzijā. Mainīga izskata augs, kā ietvaros nodala 3 pasugas. Ieviesta Ziemeļamerikā.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās, monodominējošās audzēs visdažādākajos atklātos un ēnainos biotopos: pļavās, mežos, ūdenstilpju krastos, purvos un nezālienēs. Raksturīga un bieža suga daudzās augu sabiedrībās, īpaši mēreni mitrās augsta zelmeņa līdzenumu un upju palieņu pļavās (Cl. Molinio-Arrhenatheretea, O. Molinietalia) un pārmitros melnalksnājos (Cl. Alnetea glutinosae, All. Alnion), kā arī vairākās eitrofās augsto lakstaugu sabiedrībās: Cl. Artemisietea, O. Convolvuletalia sepium.

Īpašas norādes:
No mazliet līdzīgās lielziedu vīgriezes (F. vulgaris) viegli atšķirama pēc platākām lapām ar 2-5 pāriem plūksnu (nevis lapas šauras ar 10-30 pāriem sīku plūksnu). Saknēm nav paresninājuma (nevis ar gumveida paresninājumiem). Vainaglapas 5 (nevis 6).
www.latvijasdaba.lv

Ārstnieciskās īpašības
Vīgriezei piemīt daudz dziedinošu īpašību. Tāpat kā ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) tā ir nomierinoša, mazina sāpes un spazmas un pazemina asinsspiedienu; tāpat kā divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), tā attīra asinis un visu organismu, stiprina asinsvadus un aptur asiņošanu, mazina iekaisumus un dziedē brūces. Vīgrieze ir ļoti noderīga saaukstēšanās, gripas vai angīnas gadījumā — tās ziedu novārījums izraisa svīšanu, mazina galvassāpes un temperatūru un dziedē rīkles iekaisumu un klepu, turklāt augs satur arī salicileļļu un A un C vitamīnus, tādēļ vīgriezi mēdz dēvēt par “dabisko aspirīnu”. Vīgrieze ir diurētiska, un to izmanto nierakmeņu un ascīta gadījumos. Augs arī mazina tūsku, tādēļ no vīgriežu lapām savulaik veidoja kompreses un lika gan cilvēkiem, gan zirgiem pie satūkušām kājām un sasitumiem. Agrāk vīgriezi uzskatīja par labu barību zirgiem un pat par vērtīgām zālēm pret dažādām lopu kaitēm.


No vīgriezes ziediem var pagatavot, piemēram:

• stipru tēju pret saaukstēšanos — pagatavošanai izmanto proporcijas 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens;
• aukstu uzlējumu pret saaukstēšanos — izmanto 1 tējkaroti drogu uz glāzi auksta ūdens, maisījumu pirms lietošanas noturot 8 stundas;
• nomierinošu novārījumu — ņem 1 tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, bet pēc tam notur 45 minūtes un izkāš; šādu novārījumu lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes;
• ārstniecisku ziedi pret apdegumiem un ādas kaitēm — sajaucot drogas ar vazelīnu attiecībā 1:3.

Ļoti spēcīgas drogas var pagatavot arī no vīgriezes saknēm, un šīs drogas mazākā koncentrācijā tālāk izmanto tāpat kā vīgriezes ziedus.
lv.wikipedia.org

Vīgriezes tēja jeb vīgriežu tēja ir ieteicams lietot saaukstēšanās un gripas laikā kā sviedrējošu un urīndzenošu līdzekli.

Sen zināms, ka parastā vīgrieze ir augs, kas veicina urīna un sviedru izdalīšanos, palīdz novērst nemieru un nervu spriedzi stresa situācijās, labvēlīgi ietekmē vielmaiņu. Vīgriezes ziedi satur ēterisko eļļu, brīvu salicilskābi, glikozīdu gaulterīnu, kumarīnus, flavonoīdus, miecvielas.

Parastā vīgrieze [Filipendula ulmaria (L.) Maxim.] ir daudzgadīgs Eirāzijas augs, ieviesies Ziemeļamerikā, aug mitrās pļavās, zāļu purvos, mitros mežos. Latvijā – bieži visā teritorijā, vietumis veido blīvas audzes.

Svarīgākās vīgriezes īpašības – apakšējo urīnceļu veselībai, palīdz nieru ekskrēcijas funkcijai; elpceļu veselībai – novērš parasto saaukstēšanos, klepu. Piemīt pretiekaisuma, savelkošā, pretsāpju, nomierinošā, pretreimatisma, antiseptiskā darbība.

Vīgriezes ziedi ir viens no populārākajiem līdzekļiem, kas samazina sliktu dūšu, šķebināšanu, novērš vemšanu, regulē kuņģa sekrēciju, aizsargā kuņģa un zarnu gļotādu, alternatīvs līdzeklis holesterīna līmeņa pazemināšanai kopā ar tīrumu kosas lakstiem, kumelītes un liepu ziediem, piparmētras lapām. Vīgriezi ilglaicīgi lieto saaukstēšanās gadījumos, kā pretiekaisuma drogu kombinētās zāļu tējās reimatisma skarto muskuļu un locītavu, trulu traumu, sasitumu, hematomu gadījumos, podagras sāpju mazināšanai, veicina brūču dzīšanu.

Bērniem vīgriezes tēja ir ieteikts līdzeklis caurejas gadījumā.

Vīgriežu tēju lieto arī brūču un nedzīstošu čūlu apmazgāšanai. Tautas kosmētikā novārījumu izmanto blaugznu mazināšanai, matu sakņu nostiprināšanai.

Drogas ieteicamā diennakts deva ir 4-6 g, bērniem un veciem cilvēkiem devu jāsamazina. Gatavo kā uzlējumu, dzer pēc iespējas karstāku, vairākas reizes dienā.

Pagatavošana: 1-2 tējkarotes tējas apliet ar verdošu ūdeni (200 ml), nosegt, ļaut ievilkties 20 minūtes. Sastāvs: parastās vīgriezes ziedi.
www.drpakalns.lv

Augs, kas savu vērtību nezaudē līdz vēlam rudenim, jo lapas un laksti ir tikpat vērtīgi kā ziedi. Ja ziemai gatavotās vīgriežu drogās grib saglabāt C vitamīnu, laksti uzreiz sīki jāsagriež un jāžāvē +85 °C līdz +90 °C (noregulē cepeškrāsnī vajadzīgo temperatūru, atstāj durvis mazā spraudziņā, ik pa brīdim pagroza).

Vīgrieze pirms un pēc ziedēšanas – brīnišķīgs līdzeklis pret da­žā­dām ādas vainām – ekzēmu, psoriāzi, blaugznām. Tieši šajā laikā tā vispiemērotākā pirtsslotām vai dažādiem apliekamajiem reimatisma un podagras sāpju mazināšanai. Savukārt tiem, kuriem ikdienas darbs gumijas apavos, tāpēc mēdz izsust pirkstu starpas, labi palīdz vīgriežu ziedu pulverītis. Lieliski susina un dziedē čūlas un jēlumus.

Vīgrieze der arī pret histēriju, attālina epilepsijas lēkmes, jo ir lielisks nomierinātājs.  Daudzi iedomājas: bērnam jāiet uz eksāmenu, iedos baldriānu. Galīgi aplam, jo baldriāns, palēninot sirdsdarbību un samazinot skābekļa pieplūšanu smadzenēm, izraisa flegmatiskumu. Turpretī vīgriezes, āboliņa ziedu un raudenes tēja satraukumu un uzbudinājumu noņem, bet uztveres asumam neskādē.
Vairāk: www.termorelax.com