Parastā ērgļpaparde

Parastā ērgļpaparde (Pteridium aquilinum) ir daudzgadīga, liela (ga 80-150 cm) ērgļpaparžu dzimtas paparde. Saknenis resns, mezglains, garš un stāvains, dziļi iegremdēts zemē. No katra pumpura uz sakneņa izaug vasarzaļa, kātaina lapa. Kāts resns (Ø ap 1 cm), zaļš, ar rievu, pie pamata brūngans, platāks. Lapas plātne trīsstūraina apveida (ga, pl 60-120 cm), gandrīz horizontāla. Lapa divkārt vai trīskārt plūksnaini dalīta, plātnes apakšpuse izklaidu apmatota. Pēdējās pakāpes plūksnas galā strupas. Sporu nesēji (sori) vienlaidu joslā gar mazliet ierotīto lapas (plūksnu) malu. Sporas nogatavojas jūlijā un augustā. Latvijā bieži nelielas grupas un monodominantas audzes mežmalās un pļavās meža tuvumā, dažādos atklātos un sausos mežos, izcirtumos un ceļmalās.

www.latvijasdaba.lv