Paparde
Paparžu klase (FILICOPSIDA (PTEROPSIDA) (filicopsida (pteropsida))
Sporaugi, kā bezdzimumpaaudze var būt gan lakstauga, gan koka (Latvijā nav sastopami) veidā. Visbiežāk daudzgadīgi augi ar nezarojošu stublāju. Substrātā nostiprinās ar sakneņiem vai piesaknēm, kas veidojas no virszemes stublāja. Lapas labi attīstītas, veselas, dalītas vai saliktas. Sporu nesēji lapas segmentu (daivu) galos, malā vai, visbiežāk, lapas plātnes apakšpusē soros. Sori var būt gan kaili, gan segti ar plīvuru. Primitīvākajām papardēm jaunās lapas nav ieritinātas, sporangijs jeb sporu vācelīte veidojas no šūnu grupas, bet tā apvalks - no vairākām šūnu kārtām. Sporangiji lieli, veidojas uz auglīgās daļas segmenta (Latvijā tikai čūskmēlīšu dzimta). Augstāk attīstītajām papardēm jaunās lapas ieritinātas, sporangijs veidojas no 1 šūnas, bet sporangija apvalks ir plāns, no vienas šūnu kārtas. Sporangiji sīki, parasti soros (atskaitot čūskmēlīšu dzimtu, Latvijā visas citas paparžu dzimtas). Kopumā klasē aptuveni 33-36 dzimtas ar vairāk nekā 9800 sugām (dažādiem autoriem atšķirīgi aplūkojot vairākas dzimtas un sadalot tās sīkākās dzimtās, minētais kopskaits dažādos literatūras avotos nav vienāds). Latvijā 10 dzimtas, no tām 1 izzudusi.
www.latvijasdaba.lv
- Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)
- Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae)
- Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae)
- Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae)
- Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae)
- Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae)
- Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae)
- Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae)
- Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae)
- Marsileju dzimta (Marsileaceae)
Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae)
Čūskmēlīšu dzimta (Ophioglossaceae). Daudzgadīgi paparžu apakšnodalījuma sporaugi. Nelielas sauszemes sugas ar īsu sakneni un vienu lapu, kam izšķir neauglīgo daļu un auglīgo (spornesēja) daļu, kā galotnē ir vārpveida vai zarains sporangiju sastats. Sporādiski visā pasaulē izplatīti augi. Zināmas ap 80 sugas.
Latvijā 6 sugas. Pārsvarā reti vai ļoti reti augi atklātās un pusatklātās vietās.
www.latvijasdaba.lv
Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae)
Strauspaparžu jeb onokleju dzimta (Onocleaceae). Nelielu vai liela auguma paparžu dzimta, ko daži autori iekļauj sievpaparžu dzimtā (Athyriaceae). Raksturīgi lieli sporu nesēji. Plīvurs, kas sedz sporangiju kopas uz lapas, ātri nokrīt. Sporangiju kopas sedz ierotītā lapas mala. Pasaulē zināmas 6-10 sugas (atkarībā no sugas jēdziena izpratnes, nodalot tuvas sugas vai tās apvienojot lielākā kopsugā).
Latvijā 1 suga - parastā strauspaparde.
www.latvijasdaba.lv
Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae)
Sievpaparžu dzimta (Athyriaceae). Papardes ar iepriekšējā gada lapu paliekām pie pamata. Lapas kāts ar rievu un diviem vadu kūlīšiem. Sporu nesēji lapas apakšpusē uz dzīslām. Parasti ir sporu nesējus sedzošs plīvurs. Dzimtā iekļaujamo ģinšu skaits dažādu autoru izpratnē atšķiras. Pieņemot, ka dzimtā ietilpst Athyrium, Cystopteris un Woodsia (pēdējā Latvijā nav sastopama) ģintis, sugu kopskaits dzimtā ir aptuveni 220, un tās sastopamas galvenokārt mērenā klimata joslā ar izplatības maksimumu Austrumāzijā, kā arī subtropu un alpīnajos apvidos.
Latvijā divas sugas.
www.latvijasdaba.lv
Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae)
Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimta (Dryopteridaceae, syn. Aspidiaceae). Daudzgadīgu mūžzaļu vai vasarzaļu vienādsporu, retāk dažādsporu paparžu dzimta. Saknenis īss, resns, zvīņains, retāk ložņājošs. Lapas rozetē, reti pa vienai. Lapas plūksnaini saliktas, sori lapas apakšpusē, parasti uz dzīslām. Galvenokārt ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā sastopamu paparžu dzimta, retāk tropu joslā. Sugu daudzveidības maksimumu sasniedz Austrumāzijā. Zināmas ap 300 sugas.
Latvijā 10 sugas, diezgan bieži vai ļoti reti meža augi.
www.latvijasdaba.lv
Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae)
Purvpaparžu dzimta (Thelypteridaceae). Vidēji lielu paparžu dzimta, kam raksturīgi tievi, plēkšņaini un ložņājoši sakneņi. Lapas plūksnainas, ar sēdošām plūksnām. Sporu nesēji ar plīvuru vai kaili. Pasaulē plaši izplatīta dzimta, galvenokārt tropu un subtropu klimata joslā; zināmas vairāk nekā 500 sugas.
Latvijā 2 sugas, mēreni mitru vai pārmitru biotopu augi.
www.latvijasdaba.lv
Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae)
Sīkpaparžu dzimta (Aspleniaceae). Vienādsporu paparžu dzimta ar īsiem sakneņiem un ziemzaļām vai vasarzaļām lapām. Sugas aug uz ļoti dažāda substrāta (uz zemes, uz kokiem kā epifīti, uz akmeņiem un klinšu spraugās). Liela sugu daudzveidība visā pasaulē, tomēr pārsvarā tropu apgabalos. Zināms ap 720 sugu.
Latvijā 3 retas sugas.
www.latvijasdaba.lv
Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae)
Ēnpaparžu dzimta (Blechnaceae). Daudzgadīgu, nereti mūžzaļu paparžu dzimta. Raksturīgas nelielas auglīgo un neauglīgo lapu formas atšķirības, kaut gan dzimtā kopumā ir vērojama liela formu dažādība. Bez tipiskiem lakstaugiem sastopamas arī kokveida sugas un papardes - liānas. Sugu daudzveidības centri ir dienvidu puslodes tropu un subtropu joslā. Zināmas ap 230 sugas.
Latvijā 1 suga - vārpu ēnpaparde.
www.latvijasdaba.lv
Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae)
Ērgļpaparžu jeb hipolepu dzimta (Hypolepidaceae). Papardes ar horizontālu sakneni un lielām, cietām, nereti ādainām lapām. Sori atrodas plūksnu malās. Plīvurs, kas ir plēvjains izaugums un sedz paparžu spornesēju kopas - sorus -, dzimtas sugām ir divdaļīgs. Sastopamas visā pasaulē, galvenokārt tropu un subtropu joslā. Dzimtā 6 ģintis, ērgļpapardes ģintī 8 sugas. Daži autori dzimtā iekļauj tikai ērgļpapardi kā vienīgo mainīga izskata sugu, nodalot daudz pasugu.
Latvijā viena suga - parastā ērgļpaparde.
www.latvijasdaba.lv
Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae)
Saldsaknīšu dzimta (Polypodiaceae). Daudzgadīgas papardes, vairākums sugu epifīti. Lapas veselas, vienkārt vai divkārt plūksnainas, ar lieliem, dzeltenīgiem soriem lapu apakšpusē. Plīvura nav, saknenis klāts ar blīvām plēksnēm. Zināmas ap 750 sugas, no tām saldsaknītes ģintī 75 sugas. Plašā izpratnē (Kopelanda sistēmā) dzimtā ietilpina pat ap 1500 sugas. Vairākums dzimtas sugu ir tropu augi.
Latvijā tikai 1 suga - parastā saldsaknīte.
www.latvijasdaba.lv
Marsileju dzimta (Marsileaceae)
Marsileju dzimta (Marsileaceae). Daudzgadīgi paparžu klases sporaugi. Pieder mitrās, applūstošās vietās augošas papardes ar ložņājošu, tievu sakneni. Lapas pavedienveida vai daivainas. Sporu nesēji - sori - atrodas īpašos slēgtos sporokarpos. Sporokarpi parasti ir ļoti lieli, saskatāmi bez palielināmām ierīcēm. Pazīstamas ap 80 sugas, to izplatība vairāk vai mazāk kosmopolītiska, tomēr pārsvarā austrumu puslodē.
Latvijā 1 suga - lodaugļu pilulārija.
www.latvijasdaba.lv
