Panātre

Lūpziežu (panātru) dzimtai Latvijā pieder lakstaugi un puskrūmi ar četršķautnainu stublāju un veslām līdz dalītām lapām. Ziedi divdzimumu, retāk viendzimuma, nekārtni, divlūpaini vai vienlūpaini, reti gandrīz kārtni. Tie attīstās lapu vai seglapu žāklēs un veido neīstus mieturus, kas sakopoti vārpveidīgās, skarveidīgās vai čemurveidīgās ziedkopās. Latvijā atrasti 63 taksoni.

Viena no sugām bagātākajām ģintīm ir mētras (Mentha). Samērā bieži upēs, dīķos, grāvjos, ezeros aug ūdens mētra (Mentha aquatica).

Mitros tīrumos, krastmalās, purvainās vietās bieži sastop tīruma mētru (Mentha arvensis)

Populāra ir kultivētā piparmētra (Mentha x piperita = Mentha aquatica x Mentha spicata)

No panātrēm (Lamium) bieži sastop balto panātri (Lamium album)

Plankumainā panātre (Lamium maculatum) pēc sava auguma atgādina balto panātri.

Nezālienēs un dārzos bieži sastopamas sārtā panātre (Lamium purpureum) un bastarda panātre (Lamium hybridum).

Mežos un krūmājos bieži sastopama parastā zeltnātrīte (Galeobdolon luteum)

No akļu ģints (Galeopsis) bieži kā nezāle tīrumos, dārzos, mēslainēs, krūmājos, mežos sastopams parastais aklis (Galeopsis tetrahit).

Nezālienēs un tīrumos (sevišķi vasarājos) bieži aug raibais aklis (Galeopsis speciosa)

No sārmenēm (Stachys) bieži dārzos, tīrumos, pļavās, purvainās krastmalās un atmatās aug purva sārmene (Stachys palustris)

Gan lapkoku, gan skujkoku mežos, krūmājos, mežu laucēs samērā bieži sastop meža sārmeni (Stachys sylvatica)

No mārsiliem (Thymus) sausos smiltājos, mežmalās, smilšainos priežu mežos un kāpās sastop mazo mārsilu (Thymus sertpyllum)

Samērā bieži sastopams arī lielais mārsils (Thymus ovatus, sin. Thymus pulegioides).

No brūngalvītēm (Prunella) mežos, gar ceļiem, ganībās, zālājos, tīrumos bieži sastop parasto brūngalvīti (Prunella vulgaris).

Lielziedu brūngalvīte (Prunella grandiflora) ir valsts aizsardzībā.

Ļoti bieži no sētložņu ģints (Glechoma) sastop efeju sētložņu (Glechoma hederacea)

Sausās pļavās, norās, pauguru nogāzēs, krūmājos un mežos ne bieži sastop parasto raudeni (Origanum vulgare)

Valsts aizsardzībā ir vēl šādas retas lūpziežu dzimtas sugas: piramidālais (Ajuga pyramidalis) un Ženēvas (Ajuga genevensis) cekuliņš, ķiploku embotiņš (Teucrium scordium), šķēplapu ķiverene (Scutellaria hastifolia) un Ruiša pūķgalve (Dracocephalum ruyschiana).

latvijas.daba.lv