Panteru mušmire (Amanita pantherina)
Panteru mušmire (latīņu: Amanita pantherina) — indīga sēne. Cepurīte jaunām sēnēm pusapaļa, vecākām izpletusies līdz 10 cm plata, brūna, ar dzeltenīgu vai pelēku nokrāsu, pārklāta baltām, bieži vien koncentriskām plēksnītēm. Kātiņš garāks par cepurītes platumu, balts, ar platu, baltu gredzenu, vecākām sēnēm ar dobumu, pie pamata paresnināts. Starp bumbuļveida paresninājuma augšdaļu un maksti ir brīva, šaura maliņa. Vecākām sēnēm kātiņā dobums. Lapiņas baltas, vecākām sēnēm pelēcīgas. Mīkstums balts, ar nepatīkamu smaku. Aug jūlija beigās, augustā, septembrī, retos, vislabāk jauktu koku mežos.
Eiropā sastopamās panteru mušmires, līdzīgi kā sarkanās mušmires, satur psihoaktīvas vielas: ibotēnskābi un muscimolu, tomēr tās mēdz būt pārāk lielos daudzumos, tāpēc sēne kā enteogēns tiek lietota daudz retāk nekā sarkanā mušmire.
lv.wikipedia.org
Panteru mušmire (latīņu: Amanita pantherina; angliski: The Panther; vāciski: Pantherpilz; krievu: пантерный мухомор)
Cepurīte:
4-10 cm plata, sākumā puslodes veida, vēlāk izpletusies, plāna, dzeltenbrūna, pelēkbrūna, ar pelēcīgi baltām pārslām, pēc lietus gandrīz kaila, mala rievota. Mīkstums balts, mīksts, ar vāju rutku smaržu un garšu.
Lapiņas:
baltas, mīkstas, brīvas.
Kātiņš:
5-12 cm garš, 0,5- 2 cm resns, balts, pie pamata paresnināts, ietverts baltā, ar strupu malu norobežotā makstī, ar baltu, platu, gludu, nokarenu gredzenu.
Sporas:
gludas, ovālas, bezkrāsainas, masā baltas, 9-11 x 7-8 μm, nav amiloīdas.
Trofiskā grupa:
Dažādu koku mikorizas sēne.
Biotopi:
Mežos, skābās, smilšainās augsnēs.
Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Ziemeļāfrika, Latvijā bieži, VII- IX.
Līdzīgas sugas:
Amanita rubescens - sarkstošā mušmire, kuras gredzens ir rievots, bet cepurītes mala gluda, mīkstums griezumā sārtojas. Amanita excelsa - pelēkā mušmire, kurai arī gredzens ir rievots, bet cepurītes mala gluda.
Īpašas norādes:
Ļoti indīga! Izraisa halucinācijas, psihozes, samaņas zudumu.
www.latvijasdaba.lv
Ļoti indīga sēne. Aug pa vienai vai grupās lapu koku un skuju koku mežos smilšainā skābā augsnē no jūlija līdz septembrim. Saindēšanās līdzīga kā ar sarkano mušmiri (Amanita muscaria). Neliela panteru mušmire var izskatīties ļoti līdzīga bērzlapei, ja ir lijis stiprs lietus un noskalojis mušmires cepurītes plēksnes. Ka tā ir tomēr panteru mušmire, nevis bērzlape, var pateikt pēc gredzena zem kātiņa un nebirzīgajām lapiņām.
www.fungi.lv