Pūces (pūču dzimta)

Pūču dzimta (Strigidae)

Pūču dzimta (Strigidae) ir viena no divām pūčveidīgo (Strigiformes) putnu dzimtām, otra ir plīvurpūču dzimta (Tytonidae). Pūču dzimtā ir 189 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 23 ģintīs. Salīdzinoši nesenā pagātnē 19. un 20. gadsimta mijā ir izmirušas divu ģinšu sugas.

Siblija-Alkvista (angļu: Sibley-Ahlquist) klasifikācijā pūčveidīgie putni tiek apvienoti vienā kārtā ar lēļveidīgo (Caprimulgiformes) putnu kārtu, un pūču dzimta tiek sistematizēta kā pūču apakšdzimta (Striginae). Pēdējo gadu atklājumi neapstiprina šo hipotēzi, bet kopumā pūču dzimtas sistemātika joprojām ir neskaidra.

Izplatība
Šīs daudzveidīgās sugas ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Latvijā ir sastopamas 12 pūču dzimtas sugas: apodziņš (Glaucidium passerinum), ausainā pūce (Asio otus), baltā pūce (Bubo scandiaca), bikšainais apogs (Aegolius funereus), mājas apogs (Athene noctua), mazā ausainā pūcīte (Otus scops), meža pūce (Strix aluco), purva pūce (Asio flammeus), svītrainā pūce (Surnia ulula), urālpūce (Strix uralensis), ūpis (Bubo bubo) un ziemeļpūce (Strix nebulosa).Lielākais pūču dzimtas putns, kas dzīvo Latvijā ir ūpis. Gandrīz tikpat liela kā ūpis ir baltā pūce, kas Latvijā, iespējams, sastopama tikai kā reta ieceļotāja. Visbiežāk sastopamā suga ir meža pūce, bet otra biežāk sastopamā suga ir ausainā pūce.

Izskats un īpašības
Pūču dzimtas sugām ir liela atšķirība augumā. Vismazākā ir elfu pūcīte (Micrathene whitneyi), kas ir 100 reizes mazāka nekā ūpis vai zivjūpis (Bubo blakistoni), toties visām sugām ir līdzīgas auguma proporcijas un morfoloģija. Pūcēm ir lielas galvas, īsas astes, kriptisks apspalvojums un ap acīm apaļi sejas diski. Pamatā visas sugas dzīvo mežā, bet ir daži izņēmumi, piemēram, alu apogs (Athene cunicularia). Visām sugām ir raksturīgs, ka tās medī lidojumā. Spārni ir proporcionāli lieli; plati, noapaļoti un gari. Kā daudziem plēsīgiem putniem pūču dzimtas sugām ir raksturīgs apgrieztais dzimumu dimorfisms - mātītes ir lielākas par tēviņiem.Tā kā pūces ir nakts putni, to apspalvojumam nav raksturīgas košas krāsas, kā arī nav putniem raksturīgā krāšņā tēviņa riesta apspalvojuma.

Pūčveidīgiem putniem ir ļoti kluss lidojums, to nodrošina īpaša, robota lidspalvu maliņa. Kā arī katra spalva pie pamatnes kļūst mīksta kā dūna, kas arī klusina pūču lidojumu. Dažām sugām pirksti ir apspalvoti, īpaši tām, kas dzīvo augstāk kalnos. Daudzām sugām, īpaši apodziņu (Glaucidium) ģints sugām pakauša apspalvojumā ir viltus acis, kas rada iespaidu citiem dzīvniekiem, ka šie putni vienlaicīgi skatās uz visām pusēm. Daudzām sugām ir ausupušķi, kuru nozīmi skaidro ar papildus kamuflāžas funkciju. Sejas diski ap acīm nodrošina labāku dzirdamību, spalvu gredzens novada un pastiprina skaņu ceļā līdz ausīm. Pūcēm ir ļoti laba dzirde, turklāt ausis ir nesimetriskas, kas ļauj precīzi noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Pūcēm proporcionāli ir arī ļoti lielas acis. Pretēji pieņēmumam par pūču labo redzi tumsā patiesībā tās neredz nemaz tik labi dziļā tumsā un ļoti labi redz dienā.

Kopumā pūču dzimtas putni ir aktīvi nakts laikā un dienas gaišajā laikā atpūšas. Lai gan dažas sugas ir aktīvas dienas laikā. Bieži cilvēki domā, ka pūce ir pieradināta, jo sēžot mēdz pielaist cilvēku sev ļoti tuvu klāt līdz beidzot paceļas spārnos. Tomēr iemesls ir pretējs - nekustīgi sēžot, tā cenšas palikt nepamanīta. Tās raibais, kriptiskais apspalvojums ir ļoti piemērots, lai to tik viegli nevarētu pamanīt nedz ienaidnieki, nedz nolūkotais medījums.

Sistemātika

• Pūču dzimta (Strigidae)
  • ģints Apodziņi (Glaucidium)
  • ģints Apogi (Athene)
  • ģints Ausainās pūces (Asio)
  • ģints Baltsejas pūces (Ptilopsis)
  • ģints Bezbailīgās pūces (Nesasio)
  • ģints Briļļainās pūces (Pulsatrix)
  • ģints Cekulainās pūces (Lophostrix)
  • ģints Dienvidamerikas pūces (Ciccaba)
  • ģints Dziedošās pūces (Otus)
  • ģints Elfu pūcītes (Micrathene)
  • ģints Ērgļpūcītes (Mimizuku)
  • †ģints Havaju pūces (Grallistrix)
  • ģints Īstās pūces (Strix)
  • ģints Jamaikas pūces (Pseudoscops)
  • †ģints Karību lielās pūces (Ornimegalonyx)
  • ģints Kliedzošās pūces (Megascops)
  • ģints Krēpjpūces (Jubula)
  • ģints Kubas pūces (Gymnoglaux)
  • ģints Papuasu pūces (Uroglaux)
  • ģints Palau pūces (Pyrroglaux)
  • †ģints Pušķainās pūces (Mascarenotus)
  • †ģints Smejošās pūces (Sceloglaux)
  • ģints Svītrainās pūces (Surnia)
  • ģints Ūpji (Bubo)
  • ģints Ūsainās pūces (Xenoglaux)
  • ģints Vanagpūces (Ninox)
  • ģints Zāģapogi (Aegolius)
    † - izmirusi putnu grupa
    lv.wikipedia.org