Pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)

Pļavas dedestiņa - Lathyrus pratensis L.

Pļavas dedestiņa - angliski: meadow Vetchling; vāciski: Wiesen-Platterbse; zviedru: gulvial; igauņu: aas-seahernes; lietuviešu: pievinis pelėžirnis; krievu: чина луговая

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kāpelējošs, zarains, neizteikti četršķautņains, parasti kails. Lapas divlapiņu saliktas no lancetiskām (ga 2-4 cm, pl 0.3-0.8 cm) lapiņām (visām dedestiņām raksturīgas pāra plūksnaini saliktas lapas). Lapiņas plātnes mala gluda, gals smails. Lapa beidzas ar garu, žuburainu vītni. Pie lapas pamata ir lielas (ga līdz 2 cm), bultveidīgas pielapes, nereti tās līdzīgas stublāja lapām. Ziedi garkātainos ķekaros lapu žāklēs. Ķekars diezgan blīvs. Kauss apmatots, aptuveni trīsreiz īsāks nekā dzeltenais vainags (ga ap 1.5 cm). Zieda kātiņš īss. Karogs galā ar seklu jomu. Auglis - šaura, galā gari nosmailota pāksts (ga 1.5-3 cm), gatava tumši pelēkbrūna. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Ļoti plaši Eirāzijā, ieviesta Ziemeļamerikā.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Dažāda lieluma grupas gandrīz it visos biotopos: pļavās, mežos, krūmājos, nezālienēs un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:
Vienīgā dedestiņu suga Latvijā ar dzelteniem ziediem garkātainos ķekaros (adventīvajai un vienreiz Rīgā uz dzelzceļa konstatētajai ungāru dedestiņai (L. pannonicus) arī ir dzelteni ziedi ķekarā, bet tai lapas saliktas no 2-3 pāriem lapiņu, galā īsa smailīte (nevis žuburaina vītne), lapiņas ir daudz garākas un šaurākas). No vairākuma citu dedestiņu (atskaitot bumbuļu dedestiņu - L. tuberosus) neziedošā veidā atšķirama pēc divlapiņu saliktām lapām (nevis lapiņas vairāk nekā 2).
www.latvijasdaba.lv

Pļavas dedestiņa jeb virklītes (latīņu: lathyrus pratensis) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs. Ļoti bieži sastopams pļavās, krūmājos, grāvmalās. Mietveida sakne tieva, ar daudziem dzinumiem. Stumbrs zarains, rievaini četršķautņains, parasti kāpelējošs, kails, mazliet sarmains. Lapas pamīšus, pāra plūksnaini saliktas, ar vienu lapiņu pāri, galā ar vienkāršām vai zarainām vītēm. Lapiņas lancetiskas, 2—4 cm garas, 0,5—1,2 cm platas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē zilgani sarmainas, uz galvenajām dzīslām ar ļoti retām pieguļošām pūkām. Pielapes lielas, plati pusbultveida vai bultveida, ar gludu malu. Zied no jūnija līdz augustam. Ziedkopu kāti daudz garāki par lapām, četršķautņaini. Ziedi ķekaros pa 2—10, dzelteni, ar atstāvošiem, pūkainiem ziedu kātiņiem, apakšējie zobiņi garāki par augšējiem. Vainaglapas 5, vainags tauriņveida; karoga plātne otrādi ovāla, gandrīz apaļa, ar melni iekrāsotām centrālajām dzīslām; buras īsākas, ovālas, pie pamata ar austiņu; laiviņa pusmēnesveida. Auglis — iegarena, tumši brūna, 2,5—3,5 cm gara pāksts. Sēklas dzeltenīgas līdz zaļganpelēkas ar vairāk vai mazāk izteiktu tumši violetu marmorējumu. Vērtīgs lopbarības augs dabiskajās pļavās un ganībās. Ārstniecības augs. Lakstus lieto kā maigu atklepošanas līdzekli, slimojot ar bronhītu, plaušu tuberkulozi un citām elpošanas orgānu slimībām.
lv.wikipedia.org