Pļavas ķērsa (Cardamine pratensis)
Pļavas ķērsa - Cardamine pratensis L.
Pļavas ķērsa - angliski: Cuckooflower; vāciski: Wiesen-Schaumkraut; zviedru: ängsbräsma; igauņu: aas-jürilill; lietuviešu: pievinė kartenė; krievu: сердечник луговой.
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, kails un dobs, nezaro vai no pamata atiet vairāki stublāji. Dažreiz stublāja augšdaļā ir īsi zari ar ziediem. Stublājs aplapots visā garumā. Lapas (ga 4-17 cm) pārtraukti plūksnaini dalītas (izskatās saliktas) ar 4-10 pāriem iegarenu plūksnu. Rozetes lapu galotnes plūksna ieapaļa. Visu plūksnu mala parasti gluda vai ar strupu zobiņu katrā plūksnas pusē. Ziedi blīvā, vairogveidīgā ķekarā stublāja galotnē. Kauslapas iedzeltenas, sīkas (ga ap 0.5 cm). Vainaglapas baltas vai gaišvioletas, olveidīgas (ga 1-1.5 cm). Putekšnīcas dzeltenas. Auglis - lineārs, no augļkopas ass slīpi augšup atstāvošs pākstenis (ga 2-4 cm). Augļa kāts sasniedz trešdaļu vai pusi no pāksteņa garuma. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.
Izplatība:
Plaši teritorijā pola tuvumā sastopama mainīga izskata suga (daži autori to uzskata par sugu kompleksu), kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus, tajā skaitā arī šeit atsevišķi nodalīto zobaino ķērsu.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas mitrās pļavās un mežos, ūdenstilpju krastos, grāvjos un purvos.
Īpašas norādes:
Savstarpēji pļavas un zobainā ķērsa ir ļoti līdzīgas (sk. sugas apraksta daļu). Vislīdzīgākās rūgtajai ķērsai (C. amara), taču viegli atšķiramas pēc vienmēr dzeltenām (nevis violetām) putekšnīcām; arī ziedu vainaglapas salīdzinoši lielākas.
www.latvijasdaba.lv
Pļavas ķērsa (Cardamine pratensis)
Pļavas ķērsa ir ļoti bieži sastopams augs. Taču reti kurš to ir kārtīgi iepazinis, neskatoties uz to, ka pļavas ķērsa pavasarī zied ar palieliem, maigi rožainiem vai baltiem ziediem. Domājams, tas tāpēc, ka tikko noplūkts augs ātri novīst un nobirdina skaistās vainaglapas. Taču ir vērts to tuvumā aplūkot kaut vai herbarizētā veidā, piemēram, interesanto un dažādo lapu formu dēļ.
Pavasarī pirmās pļavas ķērsas lapiņas var lietot pārtikā kā salātu piedevu? Tām pirms ziedēšanas ir asa, piparota garša.
www.dabasmuzejs.gov.lv
Pļavas ķērsa ir viena no biežāk sastopamajām 5 Latvijas ķērsu sugām. Stublājs līdz 50 cm augsts, galotnē ziedkopā nedaudz zarots. Lapas ar 4-10 plūksnu pāriem, izvietotas gan uz stublāja, gan piezemes rozetē. Ziedi, kā jau krustziežu dzimtas pārstāvjiem, ar 4 vainaglapām un 4 kauslapām, sakārtoti vairogveidīgā ķekarā. Vainaglapas baltas vai gaiši violetas. Putekšnīcas dzeltenas (atšķirībā no rūgtās ķērsas, kurai tās ir violetas). Pirms nakts iestāšanās vai lietainā laikā ziedi noliecas uz leju, tādejādi pasargājot putekšnīcas no mitruma. Auglis – slīpi uz augšu atstāvošs pākstenis. Aug mitrās un slapjās pļavās, kā arī citos pārmitros biotopos. Latvijā sastopama samērā bieži.
ldf.lv
