Ozolīšu saulkrēsliņš (Thalictrum aquilegifolium)
Ozolīšu saulkrēsliņš
Ozolīšu saulkrēsliņš (latīņu: Thalictrum aquilegifolium; angļu: French Meadow-rue, vācu: Akelei-Wiesenraute; krievu: василистник водосборолистный)
| Klasifikācija | |
|---|---|
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums (botānika) | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
| Dzimta | Gundegu dzimta(Ranunculaceae) |
| Ģints | Saulkrēsliņi (Thalictrum) |
| Suga | Ozolīšu saulkrēsliņš (T. aquilegifolium) |
APRAKSTS:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-150 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, sīkrievains, apakšdaļā dobs, parasti zarains. Lapas lielas, apakšējās ar kātu, divkārt līdz trīskārt plūksnaini saliktas no vairāk vai mazāk olveidīgām (ga 2-4.5 cm, pl 0.5-3.5 cm) lapiņām ar trīsdaivainu galu un mazliet sirdsveidīgu pamatu. Lapai kopumā ir trīsstūrains līdz olveidīgs apveids. Lapiņas virspusē kailas, zaļas, apakšpusē zilganas. Ziedi blīvās vairogveida skarās stublāja un zaru galā. Apziednis zaļganbalts, to veido 4 (reti 5) plēkšņveidīgas kauslapas, kas ātri nobirst. Ziedi stāvi. Putekšņlapu kātiņi violeti, augšdaļā platāki. Tie piešķir ziedam violeto krāsu. Riekstiņi kopauglī bumbierveida, ar spārnu un kātiņu, nokareni. Zied jūnijā, jūlijā.
IZPLATĪBA:
Nevienmērīgi Eirāzijā izplatīta suga ar daudzviet pārtrauktu (disjunktu) areālu.
Latvijā nereti visā teritorijā.
BIOTOPI:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas auglīgos lapkoku un jauktos mežos, mežmalās un upju ielejās.
ĪPAŠAS NORĀDES:
Vienīgā saulkrēsliņu suga Latvijā ar violetiem ziediem. Indīgs augs.
www.latvijasdaba.lv
lv.wikipedia.org
