Ozolītes (Aquilegia)
Ozolītes (Aquilegia) — gundegu dzimtas (Ranunculaceae) ģints. Latvijā konstatēta tikai parastā jeb meža ozolīte (A.vulgaris), kas ir naturalizējies dārzbēglis. Sastopama samērā reti ēnainos lapkoku mežos, krūmājos kaļķainā augsnē. Tā ir 30—80 cm augsts, indīgs daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu sakņu sistēmu. Stublājs zarots. Lapas divkārt saliktas, lapiņas ieapaļas, ar ķīļveida pamatu un zobainu malu. Ziedi zili, katra vainaglapa ar piesi (tajā ir nektārs). Zied VI—VII. Parastā ozolīte un tās šķirnes ir iecienīti krāšņumaugi.
L. Liepiņa
© Apgāds "Zelta grauds", 2005
Parastā ozolīte - Aquilegia vulgaris L.
Parastā ozolīte - angliski: Columbine; vāciski: Gemeine Akelei; zviedru: akleja; igauņu: harilik kurekell; lietuviešu: paprastasis sinavadas; krievu: водосбор обыкновенный
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 40-100 cm) gundegu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, zarains. Stublājs stāvs, kails, apaļš un zarains. Piezemes lapas garkātainas, divkārt trīsstaraini dalītas. Plūksnas ieapaļas (ga, pl 1-4 cm), mala strupi zobaina, pamats ķīļveida. Virzienā uz stublāja augšdaļu lapas pakāpeniski sīkākas, īskātainas vai sēdošas, trīsstaraini dalītas. Lapas virspuse zilganzaļa, kaila, apakšpuse blāvāka, apmatota. Ziedi lieli (Ø līdz 5 cm), nokareni, pa vienam stublāja un zaru galā. Ziedi parasti zili violeti, tomēr nereti sastopamajām un savvaļā pārgājušajām kultūras formām tie var būt visdažādākajās nokrāsās: no tumši violetas līdz gaišsārtai un baltai, ziedi var būt arī raibi, gan vienkārši, gan pildīti. Ziedam kopumā neparasta forma, ko piešķir savdabīgi pārveidojušās 5 vainaglapas un 5 kauslapas. Kauslapas no olveida līdz lancetiskām, atrodas pamīšus vainaglapām; to krāsa neatšķiras. Vainaglapas (ga ap 3 cm) ovālas, kapucveidīgas, pie pamata pāriet garā un resnā piesī, kas galā āķveidīgs un kurā uzkrājas nektārs. Ziedam kopumā platas piltuves forma. Auglis - someņu kopauglis. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Mainīga izskata Eiropas vidus un dienvidu daļā cēlusies suga. Kultivējot plaši ieviesusies Eiropas austrumu un ziemeļu daļā.
Latvijā retumis visā teritorijā. Savvaļā sastopams un kultivēts augs.
Biotopi
Nelielas grupas lapkoku mežos un krūmājos, upju gravās, pļavās, dažādās nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs. Kultivē daudz dažādu šķirņu.
www.latvijasdaba.lv