Ozolnieku novads

Novada platība  28 551 ha
Ozolnieku pagasts - 788 ha
Cenu pagasts - 12 075 ha
Salgales pagasts - 15 688 ha 

Tagadējā Ozolnieku novada teritorijā atradušies vēsturiskie Ozolnieku, Teteles, Salgales un Garozas pagasti. Novada Ziemeļrietumu daļa ietilpa Pēternieku pagastā. Tomēr jāņem vērā, ka pagasti ir administratīvais iedalījums kopš 19.gadsimta 60.gadiem.

Ozolnieku novads ir pašvaldība Zemgalē, kas tika izveidota 2003. gadā, apvienojoties Ozolnieku un Cenupagastiem, bet 2009. gadā tam pievienojās arī Sidrabenes pagasts (no 2011. gada - Salgales pagasts). Novada centrs atrodas Ozolniekos.

Pagātnē bija ievērojams Latvijas ķieģeļrūpniecības, mālu ieguves un lauku meliorācijas centrs.

Ozolnieku novada vārds cēlies no Ozolmuižas nosaukuma, kas pēc Latvijas Republikas nodibināšanas veiktajā agrārajā reformā tika sadalīta 252 jaunsaimniecībās.

Daba
Ozolnieku novada teritorija atrodas Zemgales līdzenuma ziemeļu daļā. Robežojas ar Olaines, Ķekavas, Jelgavas, Iecavas un Bauskas novadiem, kā arī ar Jelgavas pilsētu. Novada centrs Ozolnieki atrodas 6 km no Jelgavas un 36 km no Rīgas. Kopējā platība — 286,1 km².

Upes
Lielākās upes, kas plūst caur novada teritoriju ir Lielupe, Iecava un Misa, kā arī vairākas mazākas upītes, strauti un kanāli: Cena, Garoze, Mazais Ragvēzis, Mizupīte, Renģele, Sidrabenīte, Sodzeris, Podzīte, Velnagrāvis un Zaķstrauts. Lielupes palienes pļavas ir dabas liegums un "NATURA 2000" teritorija.

Ezeri un ūdenskrātuves
Nozīmīgākās ūdenskrātuves veidojušās 20. gadsimtā izstrādātajos māla karjeros: Džammu un Libertu dīķi pie Brankām, Kauguru bedres un Ozolnieku dīķis pie Ozolniekiem, Senču, Ānes un Jāņa dīķi pie Ānes, Sudrablīcis un Viesturu dīķis pie Teteles, kā arī Akmenscūciņu karjers netālu no Emburgas.

Purvi
Novadā ir vairāki nelieli purvi, kas galvenokārt atrodas tā ziemeļu daļas purvainajos mežos: Briežu purvs, Būdukalna tīrelis, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempu purvs, Lāču purvs (dabas liegums, "NATURA 2000" teritorija), Pēternieku purvs, Sērenu purvs un Vīlantu purvs.

Meži
Galvenokārt priežu un vietām arī jauktu koku meži aizņem lielāko daļu novada ziemeļu daļas (bijušajos Cenu un Ozolnieku pagastos), bet dienvidos (bijušajā Sidrabenes pagastā) mežu ir mazāk un lielāko daļu teritorijas veido lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Vēsture
Līdz 13. gadsimtam tagadējā Ozolnieku novada teritorija ietilpa zemgaļu Upmales valstī. Vēlāk tā īsu laiku bija Zemgales bīskapijas (1226—1251) sastāvā, kas tika pārvaldīta no Babītes pils. Upmales zemes sadalīšanas līgumā 1254. gadā Livonijas ordenis piekrita, ka visas Lielupes labā krasta zemes nonāca Rīgas arhibīskapijas kontrolē.

Pateicībā par Rīgas pilsoņu palīdzību zemgaļu sacelšanās apspiešanā Rīgas arhibīskaps Alberts II 1272. gada 21. septembrī līgumā un arhibīskaps Jānis I1276. gada 5. novembrī līgumā atteicās no Lielupes upes labā krasta zemēm par labu Rīgas pilsētai, kas to iekļāva Rīgas lauku novada teritorijā.^[3] Vēlākajās cīņās ar Rīgas pilsētu daļu no šīm zemēm ieguva Livonijas ordenis un novada teritorija tika pakļauta Livonijas ordeņa Jelgavas komturu pārvaldei.

Brīvības cīņu laikā no 1919. gada 15. līdz 21. novembrim Ozolnieku novada teritorijā notika galvenās Jelgavas atbrīvošanas kaujas pret bermontiešiem. Šīm kaujām par godu 1937. gadā Dalbes-Ozolnieku-Jelgavas autoceļa malā pie bijušās Ozolnieku—Skuju pamatskolas 1937. gadā uzcelts piemineklis "Varonīgajiem tēvzemes dēliem 1919", bet Cenu kapos apglabāti 28 brīvības cīņās kritušie latviešu karavīri. Savukārt Jelgavas-Iecavas ceļa malā 1935. gadā pie Vareļu mājām atklāja pieminekli kritušajiem Kara skolas kadetiem, kuru atjaunoja 1990. gadā.

Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas Ozolnieku pagastā agrākās muižu zemes sadalīja jaunsaimniecībām. Kara laikā nopostīto muižu un lielu daļu to saimniecību ēku materiālus izmantoja jaunsaimniecību celšanā. 1936. gadā Ozolnieku pagastā bija 481 zemnieku un amatnieku saimniecība, no kurām 401 bija jaunsaimniecība. Lielākie rūpniecības uzņēmumi bija Ziemeļa ķieģeļu fabrika Brankās, a/s Smits mālu raktuves, Vītola ādu fabrika Upeniekos, Vējoņa kokzāģētava Maleniekos.

Tolaik pagastā darbojās divas skolas — Ozolnieku sešu klašu pamatskola un Skuju četru klašu pamatskola. Pagastā bija arī aktīva sabiedriskā un kultūras dzīve — darbojās Aizsargu organizācijas nodaļa, koris, deju kolektīvs, teātris un septiņas biedrības. 1939. gadā pēc arhitekta A. Raistera projekta uzbūvēja jauno pagasta valdes namu.

Padomju okupācijas laikā represijas tika vērstas arī pret Ozolnieku pagasta iedzīvotājiem. 1949. gada 25. martā no Ozolnieku pagasta tika izsūtīti 18 cilvēki. Pēc 1949. gada deportācijas sākās zemnieku saimniecību likvidēšana un kolhozu veidošana. Daži kolhozi ieguva interesantus nosaukumus — Sirpis un āmurs, Staļina ērglis, Mičurina kolhozs. Padomju varas gados pagastu skāra vairākas administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas — 1945. gadā Ozolnieku pagastā izveidoja Ozolnieku, Cenu un Dalbes ciemus, 1949. gada beigās likvidēja Ozolnieku pagastu un ciemi nonāca Jelgavas rajona pakļautībā, bet 1954. gadā Ozolnieku ciemu likvidēja, iekļaujot Valgundes ciema sastāvā. Tajā pašā laikā Cenu ciema teritorija paplašinājās un tam pievienoja likvidētos Teteles un Ānesciemus. 1979. gadā Ozolnieki tika atdalīti no Cenu ciema kā pilsētciemats.

Kopš 1950. gada Ozolnieki sāka veidoties un augt kā melioratoru ciemats. Meliorācijas uzņēmums ieguldīja lielu darbu un finanšu līdzekļus ciema infrastruktūrasattīstībā. Notika plaša ražošanas objektu un dzīvojamā fonda celtniecība, kā arī tika sakārtota vide. Šādu objektu vidū īpaši minama Ozolnieku ūdenskrātuves iekārtošana bijušajā mālu ieguves karjerā, kā arī apstādījumu veidošana melioratoru ciematā. 1974. gadā pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinuma Ozolnieku apstādījumi novērtēti kā dendroloģiskais parks ar 48 ieviestām augu sugām. Ozolnieku kultūras namā darbojās vairāki pašdarbības kolektīvi — teātris, vīru koris, sieviešu vokālais ansamblis un pūtēju orķestris. Atsevišķu ķieģeļnīcu vietā 1963. gadā izveidoja lielu būvkeramikas rūpnīcu “Spartaks” ar centru Ānē un cehiem Tetelē un Brankās.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tika izveidoti Ozolnieku un Cenu pagasts. 2003. gadā pēc abu pagastu deputātu padomju lēmuma tika izveidots Ozolnieku novads, 2009. gadā novadā iekļāvās arī Sidrabenes pagasts. 2011. gada jūlijā Sidrabenes pagastu pārdēvēja par Salgales pagastu.
lv.wikipedia.org

http://www.ozolnieki.lv/novads