Nātre

Lielā nātre (Urtica dioica L.)

Apraksts: Daudzgadīgs, liels (ga 60-170 cm) nātru dzimtas lakstaugs. Divmājinieks, reti vienmājinieks. Sakneņi gari, dzeltenīgi. Stublājs stāvs, četršķautņains, ar dzeļmatiņiem. Lapas ar lineāri lancetiskām pielapēm, gareni olveidīgas (ga 7-15 cm, pl 2-6 cm), gals gari nosmailots, pamats sirdsveidīgs, mala lielzāģzobaina. Lapas bagātīgi klātas ar dzeļmatiņiem. Ziedu daudz, tie skarās lapu žāklēs. Ziedkopas garums manāmi pārsniedz lapas kāta garumu. Apziedņa lapas bāli zaļas. Vīrišķo ziedkopu ziedkāti īsāki nekā sievišķo. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība: Eirāzijā plaši izplatīta, mainīga izskata suga. Tuvas sugas sastopamas arī Ziemeļamerikā. Latvijā dažreiz pārmitros mežos kā patstāvīgu sugu nodala Urtica galeopsifolia Wierzb. ex Opiz (U.d. ssp. galeopsifolia (Wierzb. ex Opiz) Chrtek). Skandināvijā sugas ietvaros nodala trīs pasugas.
Latvijā ļoti bieži visā valstī.

Biotopi: Dažādā skaitā sastopama visdažādākajos biotopos: no mežiem un pļavām līdz nezālienēm un izgāztuvēm. Auglīgās vietās veido blīvas, monodominantas audzes.

Īpašas norādes: Ārstniecības augs.
www.latvijasdaba.lv

 Nātre, lielā – Urtica dioica L.
 Nātre, asā – Urtica urens L.
 Izmanto lapas un saknes. Lapas ārstnieciskiem nolūkiem vēlams ievākt ziedēšanas laikā un pirms tā. Saknes ievāc pavasarī vai rudenī.

 Cilvēki nātres jau senos laikos izmantojuši, lai saglabātu produktus svaigus ilgāku laiku pat karstā laikā. Nātres lietojuši svaigas gaļas transportēšanai. Uz gaļas jāuzliek pietiekoši daudz svaigu lielo nātru, un produkts nebojājas. Šādi tās izmantojuši, lai saglabātu svaigas arī zivis. It sevišķi vēžiem, nēģiem, zušiem nātres uztur dzīvības procesus, kas nepieciešami līdz tālākai tehnoloģiskai apstrādei. Svaigas nātres noplaucēja, ar šo šķidrumu mazgāja piena traukus. Nātres izmantoja arī zārka noklāšanai. Ir nepieciešams diezgan daudz nātru, lai uzturētu svaigumu attiecīgajā telpā.

 Lapas satur hlorofilu, flavonoīdus, miecvielas (līdz 17%), olbaltumvielas, kumarīnus un skudrskābi, C vitamīnu, K vitamīnu (42-45 mkg/g), B1 vitamīnu, organiskās skābes, aminoskābes, glikozīdus, proteīnu, kāliju, kalciju, dzelzi (līdz 6,3%), taukus, karotinoīdus (līdz 50 mg%), cieti (līdz 10%).
 Svaigās lapās C vitamīns ir divas reizes vairāk nekā upenēs, bet karotīns vairāk kā burkānos.
 Sēklas satur C vitamīnu, tauku eļļu (līdz 22%), organiskās skābes, hlorofillu (2-5%).
 Saknes ir bagātas ar miecvielām un minerālsāļiem (kalcijs).
www.latvijaspirts.lv