Nokarenā pumpursmilga (Melica nutans)
Nokarenā pumpursmilga - Melica nutans L.
Nokarenā pumpursmilga - angliski: mountain Melick; vāciski: Nickendes Perlgras; zviedru: bergslok; igauņu: longus helmikas; lietuviešu: nusvirusioji striepsnė; krievu: перловник поникший
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 20-60 cm) graudzāļu dzimtas lakstaugs. Ar gariem veģetatīviem dzinumiem veido skraju ceru. Saknenis zarains, tievs, ložņājošs. Stiebrs tievs, stāvs, augšdaļā raupjš. Lapu (pl 0.3-0.8 cm) mala raupja. Maksts kaila un slēgta. Lapas mēlīte īsa (ga 0.1-0.2 cm), strupa. Ziedu skara vienpusēja, no 5-10 (reti līdz 15) vārpiņām, vārpiņas horizontālas vai nokarenas. Katrā skaras zarā 1-3 vārpiņas. Bieži stiebrs ziedkopā lokveidīgi nokarens. Vārpiņas ovālas (ga 0.5-0.8 cm), ar 2-3 ziediem. Vārpiņas plēksnes strupas, nevienādas, brūni sārtas ar gaišāku apmali. Ārējā zieda plēksne ar 5, bet iekšējā - ar 2 dzīslām. Akota nav. Kalluss ļoti īss, kails. Auglis - ap 2 mm garš grauds. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Meža augs. Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos (atskaitot purvainus) mežos un krūmājos.
www.latvijasdaba.lv
Graudzāļu dzimta ir viena no lielākajām dzimtām Latvijas florā. Tajā ir ne tikai daudzas sugas, bet tai ir milzīga nozīme saimniecībā un dabīgajā veģetācijā. Te pieder visi labības augi, kā arī tie augi, kuri veido pļavu zelmeni un sastopami visdažādākajos zālājos. Tie galvenokārt ir daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi augi. Tie raksturojas ar savdabīgu uzbūvi – to stublāji – stiebri ir apaļi, posmaini ar labi izteiktiem posmiem un mezgliem. Posmi vidū parasti ir dobi. Lapas šauri lineāras vai lancetiski lineāras ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu. Lapu apakšdaļa cieši aptver stublāju, izveidojot maksti. Pie maksts pārejas lapas plātnē redzama mēlīte kā īsāka vai garāka plēvīte. Divām Latvijas graudzālēm – parastajai niedrei (Phragmites australis) un pazvilai jeb zvīļu misiņsmilgai (Sieglingia decumbens) lapu mēlītes vietā ir matiņi. Ziedi sīki, dzeltenīgi zaļi, divdzimuma, retāk viendzimuma, sakopoti vienziedu vai daudzziedu vārpiņās, kuras sakārtotas vārpās, vārpskarās vai skarās. Graudzāļu ziedus apputeksnē vējš.
Daudzas graudzāles ir raksturīgi mežu un krūmāju augi. Upju krastu krūmājos, lapu koku mežos, parkos jau maija otrajā un jūnija pirmajā pusē zied nokarenā pumpursmilga (Melica nutans). Tai ir nedaudzi tievi, 30 - 60 cm gari, tievi stiebri, bet ziedkopa ir nokarena, vienpusēja skara ar nedaudzām krāsainām vārpiņām uz īsiem kātiņiem.
latvijas.daba.lv