Nirējpīles
Nirējpīles, nirpīles, nirējpīļu apakšdzimta (Aythyinae) ir viena no pīļu dzimtas (Anatidae) apakšdzimtām, kas apvieno dažādu sugu pīles, kurām ir kopīgs zemūdens barošanās veids: tās barību iegūst, ienirstot ūdenī.
Tomēr ne visas pīles, kurām ir šāds barošanās veids, tiek sistematizētas šajā apakšdzimtā. Daļa "nirējpīļu", piemēram, tiek iedalītas jūras pīļu apakšdzimtā (Merginae). Kā arī nirējpīļu apakšdzimtas lielgalvju ģints (Netta) sugas barojas biežāk kā peldpīles nevis kā pārējās nirējpīles.
Latvijā ir sastopamas 5 nirējpīļu apakšdzimtas sugas: lielgalvis (Netta rufina), brūnkaklis (Aythya ferina), baltacis (Aythya nyroca), cekulpīle (Aythya fuligula) un ķerra (Aythya marila).
Nirējpīles pamatā uzturas saldūdens udenstilpnēs vai upju grīvās. Bet dažas sugas, piemēram, ķerra (Aythya marila) ziemas laikā mājo jūrā. Nirējpīles ir ļoti labas lidotājas. To spārni ir plati, spārnu gali noapaļoti un, salīdzinot ar citām pīlēm, tām jāpieliek lielākas pūles, lai paceltos gaisā. Tās vēzē spārnus daudz ātrāk un biežāk. Ziemeļu sugas ir gājputni, toties dienvidreģionu sugas ir nometnieces, lai gan dažas dienvidreģionu pīles (Austrālijas baltacis (Aythya australis)) reizēm migrē lielus attālumus, lai izvairītos no ilgstoša sausuma. Nirējpīles nemēdz izkāpt krastā. To kājas anatomiski ir novietotas ļoti tālu uz aizmuguri, lai peldot zem ūdens spēcīgāk varētu stumt ķermeni uz priekšu.
Lasīt tālāk