Niedres

Niedre ir ūdensaugs, kas būtiski ietekmē ekoloģiskos procesus ne tikai krasta daļā, bet visā ūdenstilpē. Tā ir monokultūra, kas aug ātri un no tuvākās apkārtnes izspiež citus augus un zāles. Niedres sastopamas visā Latvijā – gandrīz katrā no diviem tūkstošiem ezeru. Lielas niedru platības ir arī teritorijās, kur agrāk notikusi purva izstrāde un kas tagad atrodas daļēji zem ūdens vai ir rekultivējušās, piemēram, Zilākalna un Sedas purvos. Latvijā ir izplatīts arī īpašs meža augšanas apstākļu tips – niedrājs, kurā dominē priedes, zem kurām izklaidus aug niedres.

Latvijas ezeru krastos visvairāk sastopama parastā niedre (Phragmites australis). Tā veido plašas audzes smilšainās un dūņaini smilšainās ezeru seklākajās daļās. Seklos piejūras ezeros, piemēram, Papes ezerā, niedres pārņēmušas visu ūdenstilpi un veido teritorijai raksturīgo ainavu. Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis hidrobiologs Andris Urtāns apstiprina, ka niedre ir ļoti audzelīgs un tādēļ pat agresīvs augs, kas ilgi saglabā dīgtspēju. Līdz ar to niedre, tāpat kā latvānis, nokļuvusi augšanai labvēlīgā teritorijā, pilnībā izspiež citus augus. Niedru audzes kā monokultūras barības bāze ir visai nabadzīga, tādēļ bezmugurkaulnieki un citas dzīvās radības niedru tuvumā spiestas specializēties. Blīvas niedru audzes arī nenodrošina ūdensputniem tik svarīgo mozaīku – slēgtas un atklātas ūdens virsmas kopumu, kā arī brīvu pieeju ezeram, kas putniem, jo īpaši pīļveidīgajiem un bridējputniem, ir vajadzīga, lai savus mazuļus ievestu ezerā un nepieciešamības gadījumā izglābtu, ja, piemēram, no krasta, tos apdraud lapsa, jenots vai cits plēsējs.

Taču nevajag aizmirst, ka niedres ir ekosistēmas daļa, kas pilda savu dabas doto funkciju, proti, attīra ūdeni un dod pajumti putniem un kukaiņiem. Taču brīdī, kad niedrājs izpleties pārāk plašs, šāda vide putniem kļūst nepiemērota un tie dodas prom. Niedrāju par sev piemērotu dzīvesvietu uzskata tikai dažas putnu sugas, piemēram, dumpis, bārdzīlīte un ķauķis.

www.videsvestis.lv