Negaiss
Pie mums Latvijā vasaras periodā pērkona negaiss ir diezgan bieža parādība. Vidēji no maija līdz augustam tie ir 17 reizes, bet maksimāls skaits ir bijis virs 40 (1961.gada Priekuļos).
Debesīs pēkšņi savelkas biezi mākoņi, kuri ātri aug augstumā, kļūst tumšāki un draudīgāki. Un lūk – jau ducina pērkons, zibeņo un sākas spēcīgas lietusgāzes.
Aptuveni pirms 200 gadiem kļuva zināms, ka zibens ir īslaicīga elektriskā izlāde starp negaisa mākoni un zemes virsmu; starp diviem mākoņiem vai starp atsevišķām viena mākoņa daļām. Negaiss ir īsts atmosfēras elektrības ģenerators!
Vistipiskākais zibens veids - līnijveida, kas izlādējas dzirksteļu veidā ar atzariem, kuru garums 2-3 km vai atsevišķos gadījumos līdz pat 20 km un vairāk, un ar diametru daži desmiti centimetri. Viena zibens ilgums visbiežāk ir sekundes desmitdaļas, taču atsevišķos gadījumos ilgāk. Īpaša veida ir plakanais un lodveidazibens.
www.meteo.lv
Negaiss (arī pērkona negaiss) ir dabas parādība, kad spēcīgas gaisa strāvas izraisa mākonī lietus lāšu un krusas graudu sadursmes, radot elektriskos lādiņus. Starp lādiņiem uzzibsnī milzīga dzirkstele — zibens, kas lielākoties nesasniedz zemi. No milzīgā siltuma, kas izdalās zibens rezultātā, tuvējais gaiss strauji izplešas, izraisot pērkona dārdus. Negaisa mākoņi parasti veidojas mitrās, tveicīgās dienās, kad intensīvi iztvaiko liels daudzums ūdens, kas, spēcīgās augšup vērstās gaisa straumēs, kuru ātrums pārsniedz 200 km/h, veido masīvus gubu mākoņus. Bieži šādus negaisus pavada spēcīgas lietusgāzes ar krusu un brāzmainu vēju. Visbīstamākie negaisi ir tie, kas veidojas mitrās un tveicīgās vasaras dienās, kad temperatūra pārsniedz +30 °C, aukstās atmosfēras frontes priekšpusē. parasti šādi negaisi ir bargi un ir iespējams novērot virpuļviesuli jeb tornado.
Negaisu biežums
Vienlaicīgi uz Zemes notiek ap pusotru tūkstoti negaisu. Zibeņu intensitāte ir vidēji 46 spērieni sekundē. Uz Zemes virsas negaisi sadalās nevienmērīgi. Virs okeāniem negaisu ir aptuveni 10 reizes mazāk, nekā virs kontinentiem. Tropu un subtropu joslās (no 30° dienvidu platuma līdz 30° ziemeļu platuma) koncentrējas ap 78% no visiem zemeslodes negaisiem. Visvairāk to ir Āfrikas vidienē. Polārajos rajonos aiz polārajiem lokiem negaisu praktiski nemaz nav. Negaisu intensitāte katrā atsevišķā vietā ir atkarīga no Saules augstuma debesīs: visvairāk negaisu ir vasarā (ziemeļu puslodē no jūnija līdz augustam, bet dienvidu puslodē no decembra līdz februārim), vismazāk to ir ziemā (ziemeļu puslodē no novembra līdz aprīlim, dienvidu puslodē no maija līdz septembrim). Negaisu biežums mainās arī diennakts gaitā: visvairāk to ir dienas vidū un pēcpusdienā, bet vismazāk — naktī un īsi pirms saullēkta. Negaisu biežumu ietekmē arī vietas reljefs; daudz negaisu vasarā ir Himalajos un Kordiljeros un citos kalnos, kuri ir šķērslis mitrajām gaisa masām.
lv.wikipedia.org
