Mīnējošā kode (Cameraria ohridella)

Pirmo reizi šis kaitēklis konstatēts 1970. gadā Maķedonijā, bet kā jauna suga aprakstīts 1986. gadā. 1989. gadā raibkode pēkšņi parādījās Austrijā. Pēc tam raibkode konstatēta Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, centrālas Eiropas valstīs, Itālijā, Francijā. Kopš 2002. gada ir informācija par tās sastopamību Spānijā, Turcijā, Ukrainā, Moldovā, Albānijā, Baltkrievijā, Krievijas rietumos, Lielbritānijā. 

Gadā attīstās 2 – 3 raibkodes paaudzes atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem konkrētajā gadā. Pieaugušie tauriņi izlido aprīlī, maijā. Olas dēj lapu virspusē, kāpuri barojas ar audu sulu, vēlāk tie iegraužas lapās un tās izalo. Uz lapām alojumi parādās kā plankumi ar tumšāku vidu un gaišām malām. Stipru bojājumu rezultātā vasaras otrajā pusē plankumi saplūst kopā un lapas nokalst. Pārziemo kūniņas nobirušajās lapās.

Izplatīšanās uz citām teritorijām notiek ar lapām, kurās „paslēpušies” šie kaitēkļi. Tas var notikt gan ar gaisa plūsmām, gan pielīpot pie transportlīdzekļu riepām utml.

Tiek uzskatīts, ka koka dzīvotspēju šie bojājumi nevar būtiski iespaidot. Galvenais kaitējums ir neestētiskais koka izskats. 

Zirgkastaņu raibkodes invadēto lapu kompostēšana ir viens no šī kaitēkļa galvenajiem ierobežošanas pasākumiem (par tādu tas tiek uzskatīts arī citās valstīs, kur zirgkastaņu raibkode sastopama), tikai jānodrošina komposta kaudzes pilnīga noklāšana ar augsni vismaz 10cm biezā slānī vai ar citu vieglāku materiālu 15-30cm biezumā. Lai nepieļautu pārziemojušo īpatņu izlidošanu, izveidoto komposta kaudzi nākamajā gadā nedrīkst atsegt ātrāk nekā maija beigās. Invadēto lapu sadedzināšana daudzās valstīs tiek uzskatīta par efektīvāku ierobežošanas līdzekli salīdzinājumā ar kompostēšanu. Raibkodes ierobežošanai varētu lietot insekticīdus, taču tas ir apgrūtinoši koku lielā augstuma dēļ vai tāpēc, ka tie atrodas pilsētās vai dzīvojamo māju tuvumā. 
www.vaad.gov.lv

http://www.vaad.gov.lv/21/section.aspx/1675