Mērsraga osta

Mērsraga osta atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, četrus kilometrus uz dienvidiem no Mērsraga zemes raga. Osta ir mākslīgi izveidots līcis, kuru ierobežo ziemeļu un dienvidu moli. Mērsraga ostas teritorijas platība ir 78,35 ha, no tiem 12, 48 ha aizņem akvatorija.

Mērsraga osta ir viena no Latvijas mazajām ostām, kas dinamiski attīstās, gan strauji piesaistot jaunas komerckravas (koksne, zāģmateriāli, šķelda, kūdra u.c.), gan nostiprinot vietējās tradīcijas zivju pārstrādē. 1994. gadā no Mērsraga ostas tika uzsākts papīrmalkas kravu eksports. Sākot ar 1996. gadu, nosūtītās papīrmalkas apjomi caur Mērsraga ostu ir pakāpeniski palielinājušies, 2000. gadā sasniedzot jau 214,6 tūkst. tonnu gadā jeb 30,5% no Latvijas mazo ostu kopējā koksnes kravu apgrozījuma. Par otru nozīmīgāko kravas veidu šobrīd ir uzskatāma koksnes šķelda, kuras eksports Mērsraga ostā tika uzsākts 2000. gadā. Ostā regulāri tiek pārkrauts noteikts zivju produkcijas apjoms.

Ostas darbības galvenie virzieni ir:

1. kravu apstrāde;
2. zvejas kuģu bāzēšana un zivju pārstrāde;
3. jūras jahtu apkalpošana;
4. uzņēmējdarbības veicināšana.

Ostas atrašanās vieta: līdz Talsiem - 45km, līdz Tukumam - 45 km, līdz Rīgai – 95 km. Tuvākās dzelzceļa stacijas Stende – 50 km, Tukums - 45 km . Mērsraga pagasta teritoriju šķērso republikas nozīmes autoceļi: Tukums – Kolka un Stende – Lauciene – Mērsrags.

Mērsraga ostas teritorijas kopējā platība ir 78,35 ha, no tiem 10,19 ha aizņem akvatorija. Ostas piestātņu kopējais garums sasniedz 763 metrus.
Mērsraga ostā var pieņemt ledus klases kuģus ar iegrimi līdz -6,5 m. Ostā ir izveidots jahtu servisa centrs ar jahtu piestātnēm un piestātni 1a ar dziļumu līdz -2,0 m.

Mērsraga ostas pārvaldes rīcībā ir 2 velkoņi, kuri asistē kuģiem droši ienākt ostā un iziet no ostas. Velkonis “Henriks” tiek izmantots ziemas navigācijas nodrošināšanai. Mērsraga ostā ir iespējams nodot kuģa bilžūdeņus un ir pieejama ūdens ņemšanas vieta kuģiem.

Mērsraga osta
Lielā iela 62, Mērsrags
Tālr.: + (371) 63235696
info@mersragsport.lv
www.mersragsport.lv

Vēsture:
Mērsrags pirmo reizi hronikās minēts 15. gadsimtā, kā neliels zvejnieku ciemats.

Agrāk Mērsrags dēvēts par Mārgrūbi (Mortgrubi- nāves bedre), jo te gar jūrmalu dzīvojuši jūras laupītāji, kas vilinājuši krastā kuģus, kurus izlaupījuši, bet ļaudis nogalinājuši.
 
Mērsrags, kā ostas vieta Rīgas jūras līcī tiek atzīmēta ar 1842. - 1843.gadu, kad pēc Engures ezera apkārtnes muižnieku iniciatīvas pabeidza rakt kanālu ezera notekai uz jūru. Kanāls padziļināts 1900.gadā. Mērsraga kanāla garums ir 4km. Līdz ar kanāla izrakšanu Engures ezera līmenis pazeminājās par ~ 1,5m.

1873.gadā Rīgas biržas komitejas lūdza Jūrlietu ministrijas Hidrogrāfijas dienestam Pēterburgā pēc iespējas ātrāk ierīkot bāku Mērsragā, jo akmeņainais sēklis apdraud tos kuģus, kas kaut nedaudz novirzījušie no līnijas starp Kolkas ugunskuģi un Daugavas grīvu. Rīgas biržas komiteja sedz visus ar bākas uzstādīšanu saistītos izdevumus. Metāla tornis, laterna un optiskais aparāts tika iegādāts Parīzē. Mērsraga bāka tika iesvētīta 1875.gada 10.septembrī. Bākas uguns augstums ir 21,3m.

Mērsraga piekrastē 19. gadsimta 60. un 70. gados strauji attīstījās burinieku būve. Sākumā vairāki turīgi zvejnieki un saimnieki kopā būvēja vienu kuģi un uz tā paši brauca. Dažiem kuģu īpašniekiem ar laiku izdevās iekrāt kapitālu un tikt pie vairākiem kuģiem. Tā Miķelim Barasam piederēja divmastnieks „Pauls" un „Eden", kā arī trīsmastu ārzemnieks „Karalis".

1880. gadā vietējā kuģu būvētavā uzbūvē pirmo tālbraucēju kuģi. Mērsragā pavisam uzbūvēti 22 jūras kuģi. Viens no lielākajiem kuģu būves centriem Kurzemē bija Upesgrīva, kur no 1860.-1915.g. uzbūvēja 66 buriniekus.
 
1927.gadā Mērsragā uzsāka ostas būvi zvejniecības un kuģniecības vajadzībām, izbūvējot jūras 800m un 790m garus viļņu lauzējus molus. Ziemeļu mola būve uzsākta 1926.gada rudenī. 1927.gada februārī, jau liela daļa no materiāliem ir sagatavoti un pievesti pie darba vietas. Tiek veikta pāļu dzīšana. Šos darbus veic uz ledus. Lielāko daļu no būves darbiem veic ziemas mēnešos, kas iznāk lētāk un sekmīgāki, jo darbus ledus dēļ netraucē biežās vētras un viļņi. Uz jūras krasta ceļ akmeņu dambi 140 m. garumā. Darbus izved a/s „Būve".

800 m garā ziemeļu mola un 790 m garā dienvidu mola kopējās izmaksas sastādīja 325000 Ls.
Darbi pie ostas izbūves (ieskaitot abus molus) pabeigti 1935 gadā.
www.mersragsport.lv

Mērsraga ostas pārvalde tika izveidota 1994. gadā, un tajā pašā gadā Mērsraga ostā uzsākta komerckravu apstrāde. Jau 1995. gadā kravu apgrozījums sasniedza 117 000 t. Uzsākot komerckuģu apkalpošanu Mērsraga ostā, radās nepieciešamība pēc radikālas rekonstrukcijas un tā 1998. gada oktobrī tika uzsākta Mērsraga ostas pirmās kārtas rekonstrukcija un jau 1999. gada decembrī šis projekts tika nodots ekspluatācijā, sevī ietverot jaunu dienvidu mola izbūvi, piestātnes Nr. 7 un rampas izbūvi, dienvidu krasta stiprinājumu izbūvi, kanāla un akvatorijas padziļināšanu līdz -6,5 m.

Mērsraga ostas otrās kārtas rekonstrukcija tika uzsākta 2003. gadā ar piestātnes nr. 6. celtniecību, kas tika nodota ekspluatācijā 2004. gadā. Šis projekts bija īpaši izaicinošs tādēļ, ka uz 6. piestātnes atradās zivju rūpnīcas ēkas un iekārtas, kas traucētu kravu pārkraušanai. Ēkas vajadzēja nojaukt un uzbūvēt no jauna, neietekmējot zivju rūpnīcas darbu, kas arī tika paveikts. Paralēli piestātnes celtniecībai tika izveidots 7 ha liels kravas laukums ar pievedceļiem. Savlaicīgi, 2004. maijā tika izveidota darba grupa jauna velkoņa izbūvei (J. Budreika, O. Veinbergs, A. Šteinbergs, G. Rožkalns), un 2005. gada martā tika uzbūvēts jauns velkonis ar šādiem parametriem: kuģa garums 14 m, platums 4 m, dzinēja jauda 430 Z/S un iegrime 1,5 m.

Izmantojot “Phare” programmas fondu līdzekļus un Mērsraga ostas pārvaldes līdzfinansējumu 2004–2006. gadā tika uzbūvēts Informācijas centrs/caurlaides ēka, un 2007. gadā tur tika ierīkots sanitārais robežkontroles punkts. Lai pabeigtu ostas aizsargbūvju izbūvi, bija nepieciešams rekonstruēt arī ziemeļu molu, tādējādi pasargājot ostas akvatoriju no valdošo Z, ZR virziena viļņu ienākšanas ostā, kas traucēja kuģu stāvēšanu pie piestātnēm. Izmantojot Eiropas struktūrfondu naudu 75% apmērā no projekta vērtības un Ostas pārvaldes līdzfinansējumu, 2005. gada septembrī tika uzsākti darbi pie Ziemeļu mola rekonstrukcijas un pagarināšanas, un jau 2007. gada septembrī mols tika nodots ekspluatācijā. Rekonstruētā un pagarinātā mola kopējais garums ir 430 m. Līdz ar mola nodošanu ekspluatācijā Mērsraga ostas otrās kārtas rekonstrukcija tika veiksmīgi pabeigta.

2011.gadā tika pabeigta virkne vērienīgu ostas modernizācijas projektu, tai skaitā veikta ostas padziļināšana līdz -6,5m , izbūvētas piestātnes 6A un 9.

No 2010.līdz 2015.g. Ostas pārvalde sadarbībā ar uzņēmējiem (SIA “IMS”, “Tobago MD”, “Fineks MT”, “Mērsrags Termināls”, Jūras ģeoloģijas centrs, uzņēmējs Jānis Porītis) rekonstruēja un uzbūvēja 10 noliktavas.

Ostas pārvalde turpina aktīvu darbu pie ostas attīstības.
www.mersragsport.lv