Mātru muiža

Baronu Bēru valdīšanas laiki
1561.gadā Ēdolē sāka valdīt baronu Bēru dzimta. Ulrihs Bērs Ēdoles pili un citas muižas ieguva savā īpašumā, atteikdamies no Piltenes bīskapijas mantošanas tiesībām. Baronu Bēru dzimtas „paspārnē” ēdolnieki dzīvoja apmēram 360 gadus, tā bija pēdējā Ēdoles kungu dinastija.

Bēri bijuši dažādi, par viņiem ļaužu atmiņās saglabājušies dažādi nostāsti. 1622.gadā Johans Zigismunds ticības ienaida dēļ noslepkavoja savu tēvu Verneru Bēru un aizbēga uz ārzemēm. Lai izpirktu brāļa noziegumu, Johans Didrihs 1647.gadā uzcēlis Ēdolē baznīcu melnos toņos un nosaucis to par Grēku izpirkšanas baznīcu.

Visspilgtāk ļaužu atmiņās ir palicis Ādolfs Verners Bērs, ko ļaudis bija iesaukuši par „trako Bēru” dēļ viņa nežēlīgās attieksmes pret zemniekiem. Līdz dzimtbūšanas atcelšanai zemnieki dzīvoja kā vergi. Ādolfa valdīšanas laikā Ēdolē un tās apkārtnē tika uzceltas daudzas ēkas: Mātru un Ēdoles spirtnīcas, magazīnas klēts, doktorāts, skolas nams, labības žāvētava, ūdens un tvaika dzirnavas, ķieģeļnīca un citas. Pārbūvēta pils, aizsprostota Vankas upīte, lai celtu papīra fabriku. Bērs sarausa lielu bagātību, bet zemniekiem klājās ļoti grūti. Daudzus zemniekus izlika no savām mājām, un Bērs tur ierīkoja savas muižas – Posta, Šarlotes, Mātru, Parūžu, Sluķu, Lēpicas, Kāpu, Sembu un citas.

Par labo baronu tika saukts Aleksandrs Bērs, pie viņa uz pili zemnieki gājuši bez bailēm.
Kā pēdējais Ēdoles pili apmeklējis 14. Bēru dzimtas pārstāvis Ulrihs fon Bērs, kas ir labā barona Aleksandra dēls.

Līdz dzimtbūšanas atcelšanai – 1817.gadam – zemnieki dzīvoja kā vergi.
edole.lv

Bijušās muižas Ventspils apriņķa teritorijā