Māras kambari
Māras kambari ir gaišajā smilšakmenī izskalota alu sistēma Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Arheoloģisks piemineklis – sena kulta vieta.
Māras kambari ir smilšakmens un lodīšu smilšakmens atsegums ar trīs alām un ūdenskritumu. Atsegums atrodas Ģibuļu pagastā, Talsu novadā. No Sabiles–Kuldīgas ceļa mežā ved ceļš līdz autostāvvietai, no kuras līdz Māras kambariem jāiet aptuveni 850 metrus. Māras kambaros ir trīs alas: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala. Šīs alas ir veidojušās sufozijas procesos, bet tagad visas alas ir sausas. Alas kādreiz ir bijušas svētvietas, kur ziedoja naudu.
Alu augšpusē atrodas neliels ūdenskritums, kas ir izveidojies dolomīta iežos. Tas ir apmēram 50 cm augsts. Laika gaitā grava, no kuras nāk ūdens uz ūdenskritumu, ir aizsprostojusies ar kokiem, un tagad no ūdenskrituma ūdens plūst lejup tikai pēc lietusgāzēm.
Alas
- Mazā ala atrodas Māras kambaru augšgalā, nogāzē. Tā ir īsākā ala no visām alām ar 3,8 metru garumu. Ala ir ļoti šaura. Šī ala ir vismazāk ar skrāpējumiem aprakstītā Māras kambaros.
- Lielā ala atrodas aptuveni 10 metrus no Mazās alas. Tās garums ir 5,4 metri. Šī ir visplatākā ala Māras kambaros, bet dziļumā tā sašaurinās. Alai, tāpat kā Mazajai alai, ir maz ieskrāpējumu. Pie alas ieejas izplūst pavisam neliels avotiņš.
- Garā ala ir pēdējā ala Māras kambaros, kas atrodas tieši Māras kambaru galā. Tā ir arī garākā ala Māras kambaros ar 6 metru garumu. Ala vidū sašaurinās līdz pat 20 cm, bet galā paplašinās līdz 50 cm platumam un 1 metru augstumam. Šajā alā ir daudz ieskrāpējumu, no kuriem daži ir no 19. gadsimta.
Smilšakmens alas “Māras kambari” un dabas taka
Māras kambaru alas – kulta vieta atrodas Ģibuļu pagasta dienvidrietumu stūrī un ir dabiski izveidojusies alu sistēma Abavas ielejas labā krasta smilšakmens atsegumā, ap 2 km dienvidrietumos bijušai Kalešu muižai.
Izteikts pieņēmums, ka šīs alas saistāmas ar kādā 1462. gada dokumentā minēto svētalu Sabiles novadā. Jau kopš pagājušā gadsimta vidus varākkārt publicēti dažādi nostāsti par Māras kambariem. Viens no tiem saistīts ar “svētajām meitām”, kuras šeit dzīvojušas un piektdienas vakaros parasti velējušas veļu, no kā kambari ļoti kūpējuši.
Plašu aprakstu par Māras kambariem 1907. gadā publicējis ceļotājs Oskars Emīls Šmits, kurš dzirdējis nostāstus arī par to, ka alās kādreiz slēpušies laupītāji. Meklēdams laupītāju noslēptās bagātības, tur 1903. gadā licis rakt toreizējais Kalešu muižas īpašnieks, taču nekas neesot atrasts.
O.E. Šmits loģiski izskaidro arī alas nosaukumu. Viņš uzskata, ka kādreiz katoļu garīdznieki pie senās kulta alas piestiprinājuši Svētās Marijas attēlu. Tā senais alas nosaukums izzudis, un tā vietā stājies Marijas vārda latviskojums – Māras kambari.
Garums: 0,85 km (vienā virzienā)
Veids: Līnijveida
Labiekārtojums: stāvvieta, informācija, piknika vieta
visittalsi.com
