Mālpils novads
Mālpils novads ir pašvaldība Vidzemē, kura robežojas ar Ropažu, Siguldas, Amatas un Ogres novadiem. Novada centrs atrodas Mālpilī. Cauri novadam iet reģionālie autoceļi Garkalne—Alauksts (P3) un Inciems—Sigulda—Ķegums (P8), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi ar diviem dzelzceļa pieturas punktiem: Sidgunda un Kārde.
Daba
Mālpils novads atrodas lēzeni paugurainajā Viduslatvijas zemienē ietilpstošā Madlienas nolaidenuma ziemeļu malā, robežojoties ar Vidzemes augstieni. Augstākā vieta Peļņu kalns (136,0 m vjl) uz robežas ar Mores pagastu.
Pamatiežus klāj 10—20 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas mālsmilts vai smilšmāls, vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.
Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi drumlinu vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī Sudas — Mergupes ledāja kušanas ūdeņu noteces leja.
Novada teritorijā ir smilts, grants un ģipšakmens iegulas, kā arī kūdras atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos.
Klimats ir mēreni vēss, mitrs. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā temperatūra ir 5,6—5,8 °C, janvārī no −6,0 līdz −6,5 °C, jūlijā 17 °C. Bezsala periods vidēji 130 dienas. Sniega segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.
Upes
Novada teritorija robežojas ar Daugavas — Gaujas baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Novada teritorijas lielāko daļu aizņem Lielās Juglas baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie Mazās Juglas baseina. Lielā Jugla sākas Sidgundā, satekot Sudai un Mergupei. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas Tumšupe.
Lielā Jugla
- Irbupīte
- Mergupe
Jāņupīte
Vanagupīte
Zaube - Suda
Dūņupe
Gaiļurga
Teiļupīte - Tumšupe
Purvi
- Torfa purvs (479 ha)
- Kardes purvs (292 ha)
- Klūgu purvs (190 ha)
- Ķeviešu purvs (190 ha)
- Noriņu purvs (149 ha)
- Bērnaukles purvs (147 ha)
MĀLPILS NOVADA VĒSTURE
12. gadsimtā Mālpils pagasta teritorija galvenokārt ir lībiešu apdzīvota. Par to liecina 3 senkapu vietas un 2 senie pilskalni, kurus šodien mēs pazīstam kā Vīnkalniņu Sudas upes krastā un Veckalnu Sidgundā. Dokumentos Sidgunda (Sidegunde) minēta Latviešu Indriķa hronikā, bet senākais lēnis Vidzemē 1207.-1209. gadā izdots lībju kungam Maneģintam, kam tagadējā Mālpils pagasta teritorijā piederējusi Idoves pils.
13. gadsimtā Mālpili iekļāva Livonijas ordeņvalstī, bet Sidgunda piederēja Rīgas arhibīskapijas Latvju gala. 1386. gadā Mergupes krastā uzcēla nelielu Ordeņa pili (Šchlos Lemburg) kura tika sagrauta 1626. gadā poļu- zviedru karā.
Pagasta vārds “Mālpils” radies no agrākā nosaukuma “Lemburga”. “Lemburga”, visdrīzāk, ir lībiešu izcelsmes vārds: lembit-virsaitis, urga-upe, bet tā kā šāds saliktenis ir iespējams arī vācu valodā: lehm-māls, burg- pils vai cietoksnis, tad radās vāciešu tulkotais nosaukums – Mālu pils, Mālpils. Tautā gadsimtu atpakaļ Mālpils dēvēta arī par Mārpili, kam pamatā ir skaista teika par meitenes Māras iemūrēšanu baznīcas sienā.
16., 17. gadsimtā Mālpils tagadējā teritorijā bija vairākas muižas; Mālpils (Lemburg), Vite (Vittenhof), Vibrokas (Suddenhof), Buku (Suddenbach), Kniediņu (Kaltenbrunn), Dravantas (Drevenhof), Mūru (Muremoise), Žiburtu (Sieburt), Pūlaku (Adamshof), Rikteres (Siggund).
Mālpils centra veidošanās sākumi meklējami ap 1760. gadu, kad tika uzcelta Mālpils muižas kungu māja un uzsākta muižas apbūve (18.gs.-20.gs.), kurā ietilpa 38 ēkas. Līdz šodienai saglabājušās –18, tai skaitā pils, kuru 1911. gadā atjaunoja pēc V.L.N.Bokslafa projekta.
Senā Mālpils centra daļu no jaunās, kura radās pateicoties 1972. gadā pieņemtajam V.Zilgalvja un R.Strauta izstrādātajam eksperimentālā paraugciemata projektam, atdala 24,5 ha liels 19.gadsimta pirmajā pusē ierīkotais brīvā plānojuma parks, kurā atrodas 1775. gadā uzstādītais obelisks Mālpils muižas dibinātājam G.V.Taubem.
Mālpils baznīcas pirmsākumi meklējami ap 15. gadsimta sākumu. 1766. gadā uzcēla to baznīcu, kuru mēs varam aplūkot šodien, (atjaunota 1923.g. pēc P.Kundziņa projekta). 1902. gadā tika uzcelta jaunā mācītājmuiža, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pagasta teritorijā ir trīs kapsētas: vecākā – Mālpils (ierīkota ap1770.gadu), Torņakalna (ierīkota kā pareizticīgo kapsēta 19. gadsimta otrajā pusē), Rūķīšu (atrodas Sidgundā, ierīkota padomju laikā).
Baznīcas arhīva grāmata vēsta, ka 1693. gadā Mālpilī ir uzcelta skolas ēka. 18. gadsimta otrajā pusē bez baznīcas skolas ir septiņas muižu novadu skolas. 19. gadsimta sākumā pagasta teritorijā darbojas 7 skolas, tai skaitā laukos mazāk sastopamās – proģimnāzija un Vibrokas meiteņu skola.
Šobrīd skolnieki apmeklē 1982. gadā uzcelto Mālpils vidusskolu, 19. gadsimta otrajā pusē uzcelto Sidgundas pamatskolu, 1990. gadā nodibināto Mūzikas un mākslas skolu un 1968. gadā dibināto pirmsskolas izglītības iestādi.
1872. gadā dibināts Mālpils koris, kurš piedalījies Pirmajos Vislatvijas dziesmu svētkos. 1881. gadā tika nodibināta Mālpils Labdarības biedrība, kurai milzīga nozīme pagasta izglītības un kultūras attīstībā 18. gadsimta beigās un 19.gadsimta sākumā. 1883. gadā Māļpilī jau ir bibliotēka. 1905. gadā uzcēla Labdarības biedrības namu Punduros, 1911. gadā proģimnāzijas ēku (abas iet bojā Pirmajā pasaules karā).1926. gadā nodibina Kniediņu izglītības biedrību, kam liela nozīme Kniediņu novada kultūras dzīve.
1935. gadā atklāja jauno Mālpils labdarības namu, kas joprojām ir redzams Mālpils centrā. 1988. gadā uzcelts jaunais kultūras nams ar plašiem vestibiliem, apaļo disko zāli un skatītāju zāli 600 vietām.
Okupācijas laikā Mālpils pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. Kā pēdējie pastāvēja agrofirma “Mālpils” un kolhozs “Sidgunda”. Šobrīd uz kolhoza bāzes darbojas SIA “Sidgunda 2”.
Pēdējās Mālpils pagasta teritorijas izmaiņas notika 1963. gadā, kad tika pievienots Sidgundas pagasts.
www.malpils.lv
