Mājas strazds
Mājas strazds (Sturnus vulgaris) ir zvirbuļveidīgo (Passeriformes) kārtas dziedātājputnu (Passeri) apakškārtas strazdu dzimtas (Sturnidae) suga, kas pieder pie strazdu ģints (Sturnus).
Mājas strazds. (Latīņu v. – Sturnus vulgaris; Angļu v. – starling; vācu v. – star, krievu v. – скворец)
Cik patīkami pēc bargās ziemas, marta sākumā, noklausīties mājas strazda pirmās dziesmas. Atgriezušies no siltajām zemēm, strazdi kādu laiku turās baros un klejo pa pļavām, laukiem un ganībām, meklēdami barību. Rītos u pievakarē uzmeklē būrīšus pie mājām un skaisti svilpo, dažs pat prot atdarināt vairāk par desmit dažādu citu putnu balsis.
Izskats: Pavasarī apspalvojums zaigojoši melns ar gaišiem spalvu galiņiem; knābis dzeltens. Rudenī mugura brūngana. Jaunie putni viendabīgi pelēkbrūni.
Balss: Uztraukumā „špet špet”. Dziesma – svilpošana un vīterošana.
Aprīļa pirmajā pusē strazdi sadalās pāros, uzmeklē ligzdošanas vietas, galvenokārt būrīšus pie mājām, bet ir arī tādi, kas laižas uz mežu un sameklē vietu koku dobumos, kur taisa no jauna vai uzlabo vecās ligzdas. Ligzda no sausas zāles, izklājumā putnu spalvas. Aprīļa beigās dēj 5 – 8 gaiši zilas olas; perē abi ģimenes locekļi 11 – 15 dienas. Perēšanas laikā pamazām dziesmas apklust. Kad izšķiļas mazuļi, vecāki tos ļoti cītīgi baro un apsargā, nekad vienus neatstāj: ja viens aizlaižas pēc barības, otrs paliek pie bērniem. Baro sākot no pulksten 5 līdz 21, pienesot dienā pāri par 200 porcijām kukaiņu.
Maija pirmajā pusē pilsētas apkārtnē arvien var redzēt lielus strazdu barus. Tie lielākoties ir pērnie jaunie strazdi vai arī tādi, kas nav nodibinājuši ģimeni. Tos var pazīt pēc vienkāršiem nespīdīgiem tērpiem.
No 25. maija līdz 10. Jūnijam visi strazdi izvadā bērnus un tikai retais aizkavējas. Jūnija sākumā strazdu bari izklīst pa pļavām, laukiem un sakņu dārziem un iznīcina daudz kaitīgu kāpuru un kukaiņu.
Jūlija sākumā strazdu skaits samazinās, bet uz mēneša beigām tie atkal savairojas un bieži vien nodara zaudējumus augļu dārziem.
Strazdi ceļošanas laikā nakšņo niedrājos, kārklu krūmos, vai nepieejamās vietās uz saliņām. Šādas vietas bieži apmeklē arī bezdelīgu piekūni un citi plēsīgi putni.
Oktobra beigās mājas strazdi aizceļo bars pēc bara, un tikai nedaudzi sastopami vēlāk. Siltākās ziemās daži pulciņi novērojami arī pie mums.
Avots: Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”; J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”.
Mājas strazds ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvidu un rietumu teritorijas, kā arī Mazāzijas strazdi, dzīvo savās mītnes zemēs pastāvīgi. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas ziemeļteritorijas, sākoties vēsākam laikam, migrē uz dienvidiem: Ibēriju un Ziemeļāfriku. Šajās ziemošanas zemēs strazdi neperē, tie tikai barojas un, sagaidot pavasari, atgriežas savās mājās. Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs. Daži no šiem putniem Latvijā pārziemo.
Mūsdienās mājas strazdi sastopami daudzās pasaules zemēs, jo tika ievesti Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Dienvidāfrikā.
Izskats un īpašības
Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē. Tas ir 19 - 22 cm garš, tā spārnu atvērums ir apmēram 37 - 42 cm, svars 60 - 90 g. Tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu, kas ir zaļā vai purpura krāsā. Tam ir nelieli, gaiši raibumiņi, kas izceļas īpaši ziemas laikā. Tēviņiem raibumu ir mazāk nekā mātītēm. Rīkles apspalvojums ir pagarināts, kuru tēviņi izrādoties mēdz uzbozt. Jaunie putni ir pelēkbrūni. Kājas ir spēcīgas, sarkanbrūnas. Knābis konisks ar asu galu; vasarā mātītēm tas ir dzeltens, tēviņiem dzeltens ar zilganpelēku pamatni; ziemā gan pieaugušajiem, gan jaunajiem putniem knābis ir melns. Reizi gadā vasaras beigās pēc bērnu izbarošanas mājas strazdi maina spalvas. Jaunās spalvas aug ar košiem raibumiņiem, kas ir balti tumšo spalvu galiņi, kuri ar laiku nobružājas, tādēļ vasaras sezonā raibumiņi ir gandrīz pazuduši.
Mājas strazds pa zemi soļo nevis lec, kā to dara melnais meža strazds (Turdus merula). Lidojums ir spēcīgs un taisnvirziena; lidojumā tie izskatās ar trīsstūrveidīgiem spārniem un īsu asti.
