Muša (mušu dzimta)
Mušu dzimta (Muscidae)
Mušu dzimta (Muscidae) ir viena no divspārņu kārtas (Diptera) dzimtām, kas pieder mušu virsdzimtai (Muscoidea). Mušu dzimtā ietilpst vairāk kā 4000 sugas, kas dalās vairāk kā 100 ģintīs, kuras savukārt iedalītas 7 apakšdzimtās. Vispazīstamākā muša ir istabas muša (Musca domestica). Šī muša var pārnēsāt daudzu infekcijas slimību (vēdertīfa, paratīfa, dizentērijas, holeras, tuberkulozes, liesas sērgas) ierosinātājus. Latvijā mušu dzimta ir maz pētīta, bet to sugu skaits varētu būt apmēram 450.
Mušas pēc saviem ieradumiem var būt ļoti dažādas; gan plēsīgas, gan asinssūcējas, gan maitēdājas vai tās barojas no augu sulām vai dzīvnieku mēsliem. Mušām var būt dažādi apetītes uzbudinātāji, kā, piemēram, cukurs, sviedri vai asinis. Mušu kāpuri var attīstīties ļoti dažādās vietās atkarībā no sugas. Tās var būt dažādi augi, pūstoši augi un atkritumi, mitra vai sausa zeme, dažādu putnu vai kukaiņu ligzdas, tīrs ūdens, ekskrementi vai maita.
Pazīmes
Mušas ķermenis sastāv no 3 posmiem: galvas, krūtīm un vēdera. Uz galvas atrodas galvenie maņu orgāni — acis un viens pāris taustekļu, kas sastāv no vairākiem posmiem. Mušām ir trīs galveno tipu mutes orgāni: grauzējtipa, dūrējsūcējtipa un laizītājsūcējtipa mutes orgāni. Dūrējsūcējtipa mutes orgāni ir piemēroti augu sulas vai dzīvnieku asiņu sūkšanai. Mātītēm tas ir īpaši masīvs. Augšžoklis un apakšžoklis pārveidots četros dzēlējsaros, bet apakšlūpa —posmotā makstī. Krūtis mušām vienmēr sastāv no trim posmiem: priekškrūts, viduskrūts un pakaļkrūts. Pie katra krūšu posma ir viens pāris kāju, bet pie viduskrūts pa vienam pārim spārnu.
Klasifikācija
Mušu dzimta (Muscidae)
apakšdzimta Azeliinae
apakšdzimta Coenosiinae
apakšdzimta Cyrtoneurininae
apakšdzimta Muscinae
apakšdzimta Mydaeinae
apakšdzimta Phaoniinae
Mušas pieder pie divspārņu klases. Atšķirībā no citiem insektiem mušām ir tikai viens pāris spārnu. Aizmugurējais spārnu pāris ir līdzīgs vālītei, un tas ir veidots kā balsts. Ar netiešās muskulatūras palīdzību un izmantojot skeleta spriegumu, mušas var kustināt spārnus ļoti ātri un veikt fantastiskus lidojuma manevrus.
Pasaulē ir sastopami vairāki tūkstoši mušu sugu. Mušas var izplatīt parazītiskus tārpus, dažādus patogēnus mikrobus, kas var izraisīt vēdertīfu, holēru, tuberkulozi, Sibīrijas mēri un poliomielītu. Dienvidāzijā tika konstatēts, ka mušas ir arī SARS pārnēsātājas. Dabā mušām ir nozīmīga loma: tās kalpo kā barības avots daudziem citiem organismiem un ieņem nozīmīgu lomu ziedu apputeksnēšanā.
Mušas ir aktīvas pa dienu, un pamatā tās orientējas ar acu palīdzību. Mušas acis attiecībā pret pašu galvu ir ļoti lielas, un tas ļauj mušām aptvert plašu redzesloku. Tāpat kā citiem insektiem mušu acis ir veidotas no daudzām mazām lēcām. Mušu acis spēj izšķirt laika vienības krietni labāk nekā mugurkaulnieki, līdz ar to mušu reakcijas spējas ir ievērojami ātrākas. Zaļo un sarkano krāsu gaismas viļņi, kā arī kontrasts starp gaišo un tumšo uz mušām iedarbojas pievilinoši. Mušas uztver arī ultravioleto gaismu. Atšķirībā no kodēm, kuras ar ķīmisku signālvielu palīdzību var sazināties no liela attāluma, mušas spēj sazināties tikai nelielā attālumā. Pārsvarā mušas apkārtni izzina vienkārši uz labu laimi.
musas.lv
