Mieži
Mieži (latīņu: Hordeum vulgare) ir plastisks kultūraugs, tāpēc ģeogrāfiskā ziņā plaši izplatīts. Pasaules mērogā pēc sējplatības tie ir ceturtajā vietā. Latvijā pēdējos gados miežu sējplatības un arī kopraža ievērojami samazinājusies, graudu raža nesasniedz pat 2,0 t/ha. Taču daudzu saimniecību izmēģinājumu rezultāti liecina, ka Latvijā iespējams regulāri iegūt 4,0 - 5,5 t/ha.
Miežiem pie viena vārpas ass loceklīša ir trīs vārpiņas. Atkarībā no attīstīto vārpiņu skaita pie vārpas ass loceklīša miežus iedala divkanšu un daudzkanšu miežos. Parasti divkanšu miežiem graudi ir izlīdzinātāki, rupjāki un simetriski, bet daudzkanšu miežiem - neizlīdzinātāki, sīkāki un asimetriski.
Miežu graudi pārtikai tradicionāli tiek izmantoti putraimu un grūbu gatavošanai. Šķirņu piemērotību putraimu ražošanai nosaka graudu tilpummasa, forma, struktūra, putraimu iznākums, kā arī putras garša, krāsa un citas prasības. Iepērkot graudus pārtikas vajadzībām minimālajai graudu tilpumasai jābūt 600 g l-1, citu sugu graudu piemaisījumi nedrīkst būt vairāk kā 2%. Pārtikas graudu ieguvei vērtīgākas ir šķirnes ar augstu proteīna saturu. Miežu graudos proteīns var būt no 8 līdz 20%, un tas lielā mērā ir atkarīgs no šķirnes ģenētiskajām īpašībām. Miežu proteīna vērtīgumu nosaka 8 neaizvietojamo aminoskābju klātbūtne.
No miežu graudiem var iegūt arī miltus, kurus, atjaucot ar kviešu miltiem, izmanto cepumu, sauso brokastu un dažādu konditorejas izstrādājumu pagatavošanai. Pievienojot miežu miltus (līdz 30%) rudzu vai kviešu miltiem, var izcept augstas kvalitātes diētisku maizi ar samazinātu skābumu. Miežu miltus līdz 15% var pievienot makaronu ražošanā, lai iegūtu gaišākas krāsas produktus un samazinātu makaronu tieksmi izšķīst ūdenī.
