Meža vīķis (Vicia sylvatica)

Meža vīķis – Vicia sylvatica L.

Meža vīķis – angliski: wood Vetch; vāciski: Wald-Wicke; zviedru: skogsvicker; igauņu: mets-hiirehernes; lietuviešu: miškinis vikis; krievu: горошек лесной

Apraksts:
Stublājs gulošs vai kāpelējošs, kails, zarains. Lapas galā zaraina vītne. Lapas pāra plūksnaini saliktas no 6–12 pāriem iegareni eliptisku lapiņu (ga 0.8–2 cm, pl 0.3–0.5 cm). Pielapes šķeltas. Ziedi lieli (ga 1.2–2 cm), spēcīgos un daudzziedainos (8-25 ziedi) ķekaros, kas garāki nekā seglapa (stublāja lapa, kā žāklē atrodas ziedkopa). Kauss īss, zvanveidīgs, ar īlenveida zobiņiem. Vainags balts, ar zili violetām dzīslām. Auglis – kaila pāksts (ga 2–3 cm), gatava melnbrūna. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā izplatīta suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Blīvas vai skrajas grupas mežmalās, skrajos mežos, mežu laucēs un izcirtumos, krūmājos, upju krastu nogāzēs.

Īpašas norādes:
Vienīgā vīķu suga Latvijā ar zili violeti dzīslotiem, baltiem ziediem.
www.latvijasdaba.lv