Meža sārmene (Stachys sylvatica)

Meža sārmene (latīniski: Stachys sylvatica; angliski: hedge Woundwort; vāciski: Wald-Ziest; krievu: чистец лесной)

Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, klāts ar matiņiem, nezaro. Lapas pretējas, sirdsveidīgas (ga 4-13 cm, pl 2-8 cm), klātas ar gariem matiņiem, mala lielzobaina, gals smails, visas lapas ar kātu. Ziedi pušķos stublāja galotnē sīku lapu žāklēs. Kauss apmatots, zobiņi smaili, atstāvoši. Vainags tumši sarkans (ga 1.5-2 cm), šauri divlūpains, uz apakšlūpas balti plankumi. Auglis - tumšbrūnu, kailu riekstiņu skaldauglis. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:
Plaši Eiropā un dažviet Rietumāzijā sastopama suga.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:
Grupas dažādos auglīgos mežos un krūmainās pļavās.

Īpašas norādes:
Nedaudz līdzīga ārstniecības pātainei (Betonica officinalis), bet atšķirama pēc skrajākas ziedkopas (nevis ziedu pušķi blīvā vienlaidu ziedkopā), nekad nav piezemes lapu rozetes. No purva sārmenes (Stachys palustris) atšķirama pēc kātainām, sirdsveidīgām (nevis sēdošām, iegarenām vai lancetiskām) lapām un daudz tumšākiem ziediem.
www.latvijasdaba.lv

Gan lapkoku, gan skujkoku mežos, krūmājos, mežu laucēs samērā bieži sastop meža sārmeni (Stachys sylvatica) – daudzgadīgu lakstaugu ar 30 - 75 cm garu stublāju, kātainām, plati olveidīgām, matainām lapām. Ziedi tumši purpursārti pa 4 - 6 mieturos ap 30 cm garā vārpveidīgā ziedkopā. Zied no VI - VIII. Visam augam nepatīkama smaka. Augs parasti lielākās vai mazākās grupās.
latvijas.daba.lv