Meža kosa (Equisetum sylvaticum)
Kosu klasi (latīņu: Equisetopsida) pārstāv viena kārta (Equisetales), viena dzimta (Equisetaceae) un viena ģints (Equisetum). Pasaulē pazīstamas 16 sugas un 19 hibrīdsugas, no kurām Latvijā aug 10 sugas un 3 hibrīdsugas. Daudzas kosu sugas ir kosmopolītiskas, kas izplatītas lielās platībās Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, kā arī daudzās salās.
Kosu dzimtai (Equisetaceae) Latvijā pieder lakstaugi, kuru attīstības ciklā veidojas divas paaudzes: bezdzimumpaaudze, kuru veido visiem labi pazīstamie kosu dzinumi un dzimumpaaudze, kas kā neliela zaļa plātnīte attīstās uz augsnes.
Meža kosai auglīgie un neauglīgie stublāji atšķirīgi. Auglīgie stublāji pavasarī dzelteni bāli, nezaraini; vēlāk pēc sporu nogatavošanās un izkaisīšanās, tie nenokalst, bet kļūst zaļi un veido daudzzarainus mieturus. Zari 2 - 3 kārtīgi zarojas, tie lokveidīgi noliekti uz leju vai arī horizontāli atstāvoši. Mežos, krūmājos ceļmalās bieži sastopams augs.
Meža kosa (Latīņu v. – Equisetum sylvaticum; Angļu v. – wood Horsetail; Vācu v. – Wald-Schachtelhalm; Krievu v. - хвощ лесной) ir daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-80 cm) kosu dzimtas sporaugs. Auglīgie un neauglīgie stublāji vienādi. Stublājs (Ø 0.2-0.4 cm) dobs, centrālais dobums aizņem pusi no stublāja diametra. Stublājam 10-18 rieviņas, makstis zaļas, zobiņu skaits variē (visbiežāk 10-15), galā zobiņi saaug 3-5 rūsganās un strupās plēksnēs. Pavasarī vispirms izaug dzeltenīgs auglīgais stublājs (bez zariem) ar cilindrisku (ga 1-2.5 cm) sporu nesēju galā. Sporām nogatavojoties, posmu mezglu vietās izaug mieturveida zari, kas vairākkārt zaro, attiecībā pret stublāju ir horizontāli, tikai galā mazliet nolīkst. Augot zariem, stublājs maina krāsu no dzeltenbrūnas uz zaļu. Sporu nesējs stublāja galā pēc sporu izsējas nonīkst. Izaugušai kosai sānskatā zaru mieturi skaidri nodalīti, it kā slāņaini. Sporas nogatavojas maija beigās un jūnijā.
Izplatība:
Polam tuvās teritorijās Eirāzijā un Ziemeļamerikā plaši sastopama suga.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Tipisks meža augs, priekšroku dod nedaudz līdz vidēji noēnotiem biotopiem. Sastopama no atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās audzēs.
Īpašas norādes:
Vienīgā kosu suga Latvijā, kas veido izteikti daudzkārtzarainu, mieturu līmenī stublāja posmu vietās it kā slāņaini saposmotu neauglīgo stublāju.
