Melnais deviņvīruspēks (Verbascum nigrum)

Melnais deviņvīruspēks - Verbascum nigrum L.

Melnais deviņvīruspēks - angliski: dark Mullein; vāciski: Schwarze Königskerze; zviedru: mörkt kungsljus; igauņu: must vägihein; lietuviešu: juodoji tūbė; krievu: коровяк черный.

Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 50-120 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, parasti sārti brūns, vienkāršs vai nedaudz zaro ziedkopā. Lapas uz stublāja pamīšus (tikai pašas augšējās sēdošas), iegareni olveidīgas (ga 10-30 cm, pl 5-15 cm). Plātnes mala divkārtzāģzobaina, gals smails, pamats ieapaļš vai sekli sirdsveidīgs, virspuse tumšzaļa, kaila vai skraji apmatota, apakšpuse blāvāka, apmatota. Ziedi pušķos pa 2-8 blīvā un garā ķekarveida ziedkopā stublāja un sānzaru galā. Kauss īss, piecdaļīgs, daļas lineāras. Vainags dzeltens (pl ap 2 cm). Raksturīga pazīme ir ar violetiem matiņiem klātie putekšņlapu kātiņi, kas rada dzeltena zieda ar violeti bārkstainu centrālo daļu iespaidu. Auglis - ovāla, garāka nekā kauss pogaļa. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā plaši izplatīta suga.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:
Parasti atsevišķi eksemplāri sausās pļavās, ar veģetāciju skraji segtās pauguru un upju krastu nogāzēs, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:
Vienīgā deviņvīruspēka suga Latvijā, kam ir dzeltens vainags un ar violetiem matiņiem (nevis baltiem vai dzelteniem) klāti putekšņlapu kātiņi.
www.latvijasdaba.lv