Melnā skudra (Lasius niger)

Melnā skudra, jeb Dārza skudra
Lasius niger


Izskats

• Darba skudras 4-5 mm garas
• Mātītes 15mm garas
• Tumši brūnā – melnā krāsā 
• Nedzeļ

Dzīves cikls
Pilnīga metamorfoze ( Ola – kāpurs – kūniņa – pieaudzis). Olas ir ļoti sīkas, ovālveidīgas. Kāpurus mātīte baro ar siekalu izdalījumiem. Pēc vairākiem mēnešiem kāpuri kļūst par kūniņām. Pastāv trīs dažādas kastas pieaugušu skudru vidū:

1. Tēviņi. Pirms pārošanās izaug spārni. Galvenā to funkcija – pāroties. Pēc pārošanās skudru tēviņi nobeidzas.
2. Mātītes. Pirms pārošanās izaug spārni. Kad notikusi pārošanās, tad tās atbrīvojas no saviem spārniem (visbiežāk tos apēdot) un sameklē vietu ligzdai. Mātīte izrok aliņu, ielien kāda spraugā un izdēj tur olas. Sākumā tiek izaudzētas tikai dažas darbaskudras, jo mātīte pati sev barību var arī negādāt, bet pārtikt no ķermenī esošam barības rezervēm (tauku ķermeņa) un apēdot daļu olu. Kāpurus mātīte baro ar siekalu izdalījumiem. Saime paplašinās tikai tad, kad radušies pirmās darbaskudras, kas uzņemas visus darbus. Mātītei tad atliek tikai olu dēšana. Dažkārt mātīti var "adoptēt" kāda jau gatava, novājināta skudru pūžņa skudras, vai arī mātīte var ielauzties citu skudru ligzdās. Mātītes ir augumā lielākas nekā tēviņi.
3. Darba skudras. Tās ir bez spārniem, nespēj vairoties. Galvenie pienākumi – pūžņa būvēšana, pārtikas piegāde, pūžņa aizsargāšana, kāpuru un olu uzraudzīšana.
   
   

Dzīves vieta 
Skudras var ligzdot ārpus sava pūžņa, visbiežāk akmeņu plaisās un spraugās. Tās labprāt ligzdo telpās. Skudru pūžņus visbiežāk var sastapt starp sienām, griestiem, durvīm, žogiem un vēl daudz kur citur. Darba skudras parasti veido takas, kas var aizvest pie pūžņa. Vēl blakus pūžņiem var atrast melnus izkārnījumus, kas norāda uz to, ka netālu ir ligzdošanas vieta.


Pārtika
Priekšroku dod saldai pārtikai, bet labprāt barojas arī ar sēklām, augiem, taukiem un zāli. Nepieciešamība pēc ūdens ir visbiežākais iemesls tam, ka tās iebrūk virtuvēs, vannas istabās vai citās telpās, kurās ir brīvi pieejams ūdens. Pieaugušās skudras nespēj norīt cietas pārtikas daļiņas (drupačas), tāpēc visbiežāk barojas ar vielām, kas iztecējušas no pārtikas produktiem. Skudru kāpuri ir pilnībā atkarīgi no darba skudrām, jo tās viņas baro ar siekalu izdalījumiem. Savukārt pieaugušās skudras var baroties arī no šķidruma, ko izdala kāpuri.


Radītās neērtības
Melnās skudras uzskatāmas par nekaitīgām. Tomēr tās lielā skaitā pārvietojas pa telpām, kas var traucēt mājas iemītniekiem. Skudras visbiežāk iebrūk virtuvē vai vannasistabā, kas neizraisa patīkamas sajūtas šo telpu lietotājiem. Skudras var pārnēsāt arī slimības, kā, piemēram, dizentēriju, salmonelozi. Tāpēc skudras mājās tiek uzskatītas par kaitēkļiem.


Kontrole
Skudras ir ļoti sociāli kukaiņi, kas apgrūtina to kontroli. Tās ir sīkas un spēj sadalīties vairākās mazās kolonijās, kad ir iebrukušas telpās. Tomēr visas šīs skudras dzīvo tikai tāpēc, lai kalpotu karalienei. Ja mirst karaliene, tad mirst arī pārējās skudras. Tas ir skudru lielākais trūkums, ko kontroles eksperti arī izmanto. Kontroles efektivitāti var veicināt izveidojot šķēršļus skudru piekļūšanai ūdenim un pārtikai. Tomēr skudrām nav svarīgs citu skudru liktenis, tāpēc tās ir spējīgas upurēt ļoti daudz skudru, lai izdzīvotu un sasniegtu savus mērķus. Kā vēl viens no kontroles efektivitātes veicināšanas pasākumiem ir ēsmu izmantošana. Tās pārtiku ņem līdzi uz pūzni, kur arī inficē citas skudras, tai skaitā karalieni.
www.dezinfa.lv

Skudru sugas

Rūsganās mežskudras (Formica rufa) sargā mežu no kaitēkļiem. Blakus skudru takai būs mazāk tārpainas sēnes.

Līdzīgi izskatās kailmuguras mežskudras (Formica polyctena). Pēc ziemošanas jau aprīlī sāk aktīvi cīnīties ar kaitēkļiem.

Velēnu skudrīte (Tetramorium caespitum) veido ligzdas dziļi zemē. Šīs skudras var bieži redzēt zālājā.

Tumšā koksnesskudra (Camponotus herculeanus) ir vislielākā Latvijā sastopamā skudra. Dzīvo satrūdējušajā vecu koku vai ēku koksnē.

Visbiežāk dārzā sastopama ir melnā skudra (Lasius niger). Taisa ligzdas starp akmeņiem, vecos celmos, nelielā dziļumā zemē. Nelielos veiklos kukaiņus var ieraudzīt kompostkaudzē un vietās, kur bagātīgi iestrādāts komposts vai kūdra.. Melnām skudrām patīk siltums, tāpēc bieži ierīko pūzni siltumnīcās starp kūdras podiņiem, izpostot tos. Ja šīs skudras iztramda, tad tās ar visām kūniņām pārvācas citur. Melnās skudras „gana” laputis.

Spožā skudra (Lasius fuliginosus) mitinās celmos, vecos kokos, izmantojos to koksni mājokļa būvniecībā. Šis skudras arī barojas ar saldo šķidrumu, kuru izdala laputis.

Dzeltenā skudra (Lasius flavus) dzīvo mitrās vietās augsnē un zem akmeņiem.
Vairāk calis.delfi.lv